Dagnija Dreika: Amats vai vaļasprieks?

Apollo
0 komentāru

Pēdējā laikā grāmatnīcu plaukti ir tik pilni kā nekad. Cenas… hm. Atrast var visu, pat to, kas ne sapnī nav rādījies.

Datorgadsimts ir atnesis līdzi savas problēmas — citādas. Arī grāmatas ar neskaitāmām valodas un datorkļūdām. Dažās nav iespējams atrast ne tulkotāja, ne izdevēja vārdu. Autortiesības nereti netiek ievērotas, tāpēc ārzemju izdevēji bieži ar mums atsakās ielaisties sarunās. (Tā notika ar slavenā franču romānista un kinoscenārista Sebastjēna Žaprizo grāmatu «Sievieškaislības» — ilgi nācās pārliecināt viņa izdevējus, ka mēs esam nopietni partneri, tāpēc autortiesību nokārtošana ilga vairākus gadus.) Ja agrāk grāmatā parādījās kļūdas, tad bija nepatikšanas tam, kurš slikti veicis savu darbu.

Tagad nereti izdevniecības taupa naudu — algo neprofesionāļus, kas no darba vai studijām brīvajā laikā niekojas ar tulkošanu — tādi ir lētāki. Tāpat kā redaktori un korektori — amatieri (vislētāk ir — iztikt arī bez tādiem). Autors vai tulkotājs nereti izdrukas nemaz neredz. Un pēcāk brīnās, kas noticis ar darbu. Dažos gadījumos konflikts jau nonācis gandrīz līdz tiesu darbiem. Bet rakstnieki un tulkotāji nav tik situēti, lai meklētu taisnību tiesas ceļā, ja kāds viņu darbu sabojājis.

Un kritiķi (ja vispār raksta — jo kritikas pastāvēšana pie mums jau sen apšaubāma, ja neņemam vērā angažētu dažu autoru slavināšanu klana interesēs) piedēvē datoristu, korektoru un redaktoru kļūmes autoram vai tulkotājam, jo pārējie mūslaikos par savu paveikto darbu neparakstās. (Manuprāt, šo praksi vajadzētu atjaunot, lai autors vai tulkotājs nebūtu tas grēkāzis, kuram jācieš par visu kļūdām.) Nelādzības agrāk bija kaut kas rets un kuriozs, bet šodien kļuvušas par ikdienu. Tāpat kā amatierisms daudzās jomās kļuvis nevis par izņēmumu, bet jau par normu. Šajā sakarībā gribu izteikt īpašu pateicību visiem, kas kopā ar mani rūpīgi veica savu darbu pie Hermaņa Melvila romāna «Mobijs Diks» — gan datorsalicējai, gan redaktorei, konsultantam un māksliniekam.

Ar tulkojumu kvalitāti ir tāpat. Jaunu tulkotāju ir maz, un posts ir tas pats, kas ES iestādēs — slikta latviešu valodas prasme. Ko var gaidīt no studentiem, kuriem svešvaloda jāapgūst caur otru svešvalodu (no krievu mācībgrāmatām, jo mūsējo nav!)? Turklāt Svešvalodu fakultātē patlaban vismaz franču nodaļas studentu vidū pārsvarā ir sveštautieši, kas latviešu valodu neprot vispār vai prot tik apšaubāmā līmenī, ka nespēj sagatavot pat parindeni latviešu valodā, lai gan mācās latviešu plūsmā. Nav skaidrs, kādām vajadzībām mēs šādus speciālistus gatavojam — ne tulki, ne tulkotāji no tiem neiznāks.

Publicēties arī lāgā vairs nav kur. Aina ir pavisam bēdīga. Avīzes un žurnāli literārus darbus un to tulkojumus tikpat kā nepublicē, kritiku nepavisam. Ir atlicis vienīgi «Karogs», «Forums»… un viss. Dienas kultūras pielikumā var lasīt par kaķu kastrēšanu, bet «Literatūra un Māksla» Latvijā tika iznīcināta, neko neliekot vietā. Apklusuši izglītotie un gudrie literatūrzinātnieki un kritiķi. Mūsu žurnālisti lielākoties par literatūru neinteresējas, arī par rakstniekiem ne, bet par tulkotājiem ne tik. Citur pat sieviešu žurnāliem ir literārās lappuses un arī savas prēmijas (nemaz nerunājot par avīzēm) — un nereti visai prestižas. Un tās piešķir ne jau bestselleru rakstītājiem un tulkotājiem.

Pie mums literāras avīzes vairs nav nevienas — pēdējos gados tāpēc nereti jāsarkst citzemju kolēģu priekšā. Piemēram, Slovākijā (valstī, kura nav īpaši bagātāka par Latviju) satriec literāro izdevumu skaits un dažādība — literāras avīzes un žurnāli. Rakstnieku savienībai savs izdevums, litfondam savs, literatūras centram — savs. Tajos ir gan anotācijas par grāmatām (ne par dārgiem lubu romāniem, ko izdevējiem gribētos ātrāk un dārgāk pārdot, bet par pašu zemē tapušajiem darbiem un vērtīgiem tulkojumiem — klasiku un nopietnu rakstnieku darbiem), gan arī to fragmenti, turklāt oriģināldarbu izvilkumi tulkoti trijās valodās — angļu, franču un vācu, gan arī dzejoļi kopā ar atdzejojumiem, lai interesenti no citām valstīm varētu ar tiem iepazīties arī tad, ja neprot šo valodu.

Autoru daudz, nevis daži — visur vieni un tie paši, kā mēdz būt pie mums, bet dažādu stilu un virzienu pārstāvji. Nezinu, apskaust slovākus vai nožēlot mūs… Starp citu, slovāku rakstnieku dzīves ilgums pārsniedz mūsējo, nemaz neminēsim vecās Eiropas valstis (piemēram, Beļģiju, kur grūti atrast klasiķus, kas būtu agri miruši — visi ir dzīvi, lai arī dažiem ir krietni pāri deviņdesmit gadiem).

Mūsu lietpratīgās, pieredzējušās un lielisku skolu «Liesmā» izgājušās tulkotājas drīz būs apmirušas, ar dzejniecēm vien tukšumus neaizpildīt (ne man, ne Amandai Aizpurietei dzīves aicinājums nav tulkot romānus), bet vietā jauni cilvēki nenāk. Pat tulkotāju no vācu valodas tikpat kā nav, par mazāk izplatītām valodām vispār nerunājot. Šis darbs ir grūts, laikietilpīgs, prasa daudz zināšanu un iedziļināšanās — un nav tā apmaksāts, lai piesaistītu censoņus ar dotībām un svešvalodu prasmi. Ne autori, ne tulkotāji pie mums nesaņem procentus arī par viņu radīto un tulkoto darbu lasīšanu bibliotēkās, kā tas ir citur.

Atliek tikai sapņot par darbiem, kas būtu tulkoti no Austrumeiropas, mazāk izplatītu un mazo tautu valodām, pieklājīgā latviešu mēlē, bez kļūdām. Un par literāriem izdevumiem, kuros varētu ar tiem iepazīties. Zelta sapņi.

Dagnija Dreika

Dagnija Dreika

Foto: Aigars Jansons/AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

19

2014. gada 19. aprīlis

Vārda dienas

Vēsma, Fanija
Vēsmiņa, Hēlija, Helta, Hellija, Hella, Helju, Helita, Heliodors, Helijs, Fionija, Feonija, Feona, Fenija, Felonija, Feja, Fannija

Workingday

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mākoņains
Rīga pašreiz +12 ℃
Mākoņains

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 06:04
Saule riet: 20:41
Dienas ilgums: 14:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

19.04.2014
Ienākt apollo.lv