Dārziņš uz balkona. Kāpēc ne?

Balkona funkcija nekur nav tieši definēta – tā izmantojums ir saimnieku ziņā. To var turēt askētiski tukšu un izmantot, lai palūkotu laikapstākļus. Tur var žāvēt veļu – tad pielietojums ir praktisks. Visnejēdzīgāk ir, ja nelielo telpu padara par noliktavu – savdabīgu šķūnīti pilsētas apstākļos, kur vienu aiz otras izstumj liekas lietas: apnikušas mēbeles, velosipēdu, tukšas burkas, kastes, salauztas rotaļlietas un ko tik ne vēl. Bet nebūsim īgni pesimisti. Pakāpeniski laiks, kad balkonu nevērtēja vairāk kā krāmu glabātavu, aiziet nebūtībā. Mūsdienās pat vismazākais balkons ir telpa, kuru var pārvērst par lietderīgi izmantotu, interesanti un gaumīgi apzaļumotu atpūtas zonu, ja vien nelielu rosīšanos ap augu podiem un puķu kastēm spējam pieņemt kā atpūtu.

Šajās padomu lappusēs mēs neskarsim balkonu iestiklošanas un siltināšanas jautājumus – tās ir pārlieku būvnieciskas tēmas. Mēs piedāvāsim idejas, kā balkonu pārvērst par ļoti skaistu miniatūru dārziņu, kas vasarā dāvās ne tikai prieku par kupli ziedošām puķēm, bet arī papildinās galdu ar svaigiem zaļumiem, garšaugiem un dārzeņiem.

Ar ko sākt

Ja balkons ilgus gadus kalpojis par krāmu glabātavu, ziema ir īstais laiks sākt tā iekārtošanu. Sākumā jāatbrīvo telpa no mantām un jānovērtē tā stāvoklis. Sākot ar siltajiem pavasara mēnešiem, svarīgs jautājums būs margu stiprība – tur atradīsies augu kastes. Ja kāds posms neizskatās sevišķi uzticams, to nāksies salabot. Jāpārbauda, kādā stāvoklī ir grīda. Uz balkona augošie stādījumi prasīs kārtīgu laistīšanu, tādēļ jāpadomā, kā pasargāt apakšējos kaimiņus no negaidītām lietavām. Ja līdzekļi atļauj, grīdu vajadzētu pārklāt ar būvniecības veikalos nopērkamu hidroizolācijas līdzekli.

Laikus jādomā par traukiem, kuros tiks audzēti augi. Ziemas mēnešos dārzkopības lielveikali mūs priecē ar daudzveidīgām atlaižu programmām, tādēļ ir lietderīgi apstaigāt plauktus, kuros piedāvā podus un augu kastes. Galvenais – audzēšanai paredzētajiem traukiem jābūt gana ietilpīgiem. Būs jāliek pienācīgs drenāžas slānis, pastiprinātas žūšanas dēļ arī augsne nepieciešama vairāk.

Specializētajos veikalos var pameklēt profesionālākas augu kastes un stādu kasetes, kurās domāts par ūdens uzkrāšanās iespējām. 

Lieciet lietā iztēli un izmantojot mērlenti, veiciet plānošanu! Kastes un podus ar lieliem augiem droši varēs izvietot uz grīdas. Gar balkona margam stiprināsies plaukti mazākiem puķu podiem un augu kastes, pie griestiem varēs stiprināt iekārtos puķu podus.

Sākam sēt puķes

Kad gara acīm balkona apzaļumošana ir pabeigta, jāķeras pie sēšanas darbiem. Ja reiz esat nolēmuši eksperimentēt uz balkona, tad stādiņus pieklātos audzēt pašiem. Kādas puķes sēsiet un stādīsiet, kādas krāsas dominēs – to pateikt priekšā būs grūti. Agri jāsēj nokarenie augi – petūnijas, lobēlijas, lauvmutītes un podu puķes – pelnpelēkās krustaines (cinerārijas), agerāti, ilgziedu begonijas jeb leduspuķes. Padoms no žurnāla redakcijas – neaizmirst arī par vīteņaugiem. Ja tie būs atsieti un labi aprūpēti, tad piedos neparasti skaistu akcentu – arī zaļi ziedošu mājas sienas daļu. Agri sējamie vīteņaugi ir: pasifloras, kobejas, tunbergijas, asarinas, ipomejas.

Ja gribam ziedošu balkonu jau pašā vasaras sākumā, tad labākais sēšanas laiks ir janvāra beigas, februāris. Tas nozīmē, ka daudz nekavējoties jāplāno sēklu veikala apmeklējums, jāiegādājas arī substrāts un dēstu kastītes. Visracionālāk ir nopirkt lielo kūdras maisu, kas paredzēts dēstiem, substrāts būs kaļķots un bagātināts ar mikroelementiem. Pirms sēšanas kūdra kastē kārtīgi jāpieblīvē, sevišķi gar malām. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu. Ja nav īpašu sēšanas nosacījumu, tad sēkliņas uzkaisa uz noblīvētās virsmas, kurai pāri uzsijā plānu kārtiņu kūdras. Sējumu kārtīgi salaista, izmantojot pulverizatoru. Kastītes pārsedz – noderēs gan plēve, gan stikla loksne. Sējumus nedrīkst iekaltēt, augsne visu dīgšans laiku jāuztur viegli mitra.

Jāapbruņojas ar pacietību, jo sēklas dīgst ilgi. Kad sējeņi no zemes izbāž asniņus, ļoti vēlams ir papildapgaismojums (speciālās augu lampas). Par to ierīkošanu rakstīsim nākamajā žurnāla numurā.

Pieci lieliski vīteņaugi balkonam

Pasifloras (Passiflora caerulea). Interesanti zilbalti ziedi ar dekoratīvām drīksnām un putekšņlapām. Pirms sēšanas sēklas diennakti mērcē siltā ūdenī (vislabāk – termosā). Sēšanas dziļums – apmēram 6 mm. Podiņu ar iesētajām sēklām ievieto polietilēna maisiņā un galu aizsien. Optimalā dīgšanas temperatūra – 15–21ºC.  Sēklas dīgst ļoti ilgi, aptuveni 28–35 dienas. Šie augi ir daudzgadīgi, labi pārziemo vēsās telpās, piesegtas iztur pat nelielu salu līdz –10ºC¬.

Uzmanību! Sēklas, kas iesētas šinī gadā, pie labas aprūpes uzziedēs jau nākamajā vasarā. Var gadīties, ka tikai aiznākamajā, bet to sagaidīt ir vērts!

Kobejas (Cobaea scandens).
Ilgi ziedēšanai gatavojas arī kobejas, sējot janvāra beigās, ziedus var sagaidīt jūlijā. Ziedi zvanveida, uzzied zaļgani, ziedot maina krāsu uz violetu. Sastopamas arī bālziedainās formas. Sēklas pirms sēšanas uz 2 stundām iemērc ļoti siltā ūdenī. Sēšanas dziļums – 5 mm. Optimālā dīgšanas temperatūra – 15–20ºC. Sēklas sadīgst apmēram 14–28 dienās.

Asarinas (Asarina antirrhiniflora). Bagātīgi ziedošs vīteņaugs. Ziedi nelieli, sarkani, rozā vai zili violeti. Var audzēt kā vīteņaugu vai kā nokareno augu. Optimālā dīgšanas temperatūra – 18–20 ºC grādi. Sēklas sadīgst 14–21 dienā.

Tunbergijas (Thunbergia alata). Lielisks vītenis, ziedi krēmkrāsas, dzelteni vai oranži ar baltu, melnu vai brūnganu actiņu. Tunbergiju sēklas sēj uz pieblīvētas kūdras, kurai uzsijā ļoti plānu substrāta kārtiņu. Optimālā dīgšanas temperatūra – 20–25ºC. Sēklas sadīgst  21–35 dienās.

Gloriosas (Gloriosa superba). Neparastas formas ziedi, sarkani ar dzeltenu. Sēklas sēj uz pieblīvētas virsmas. Tās sadīgst apmēram 30 dienās, optimālā dīgšanas temperatūra – 20–25ºC. Ar sēklām pavairotas tās uzziedēs otrajā vai trešajā gadā. Bieži vien veikalos var iegādāties šo augu sakneņus, no tiem ziedus varēs sagaidīt jau šinī gadā. Sakneņus var pārziemināt sausā, vēsā vietā (kur netiek klāt sals).