Daudz jauniešu pērn dzīvi beiguši pašnāvībā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Salīdzinot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotos pērnā gada datus ar 2010.gada datiem, redzams, ka 15–29 gadus vecu jauniešu mirstība ir nedaudz mazinājusies. Tiesa, daudz jauniešu beiguši dzīvi pašnāvībā, vēsta laikraksts «Diena».

Laikraksts norāda, ka jauniešus parasti nenokauj sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgi audzēji, bet gan tā sauktie ārējie cēloņi – dažādi negadījumi un pašnāvības.

Pēdējos gados turpinās labā tendence, ka krietni mazāk jauniešu iet bojā transporta negadījumos: pērn – 42, 2010.gadā – 59. Mazāk arī noslīkuši: pērn – 22, 2010.gadā – 40.

Tiesa, daudz jauniešu dzīvi beidz pašnāvībā. Pērn – 77 jaunieši (15–29 gadus veci, lielākā daļa 20–29 gadu vecumā ), no viņiem 67 vīrieši.

Salīdzinājumam – 2010.gadā – 65 jaunieši, bet 2009.gadā – 81. Jauniešu (15–19 gadu veci) pašnāvību skaita ziņā Latvija ieņem melno piekto vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Līdere ir Lietuva. Kopējais pašnāvību skaits pērn Latvijā nav audzis, saglabājies iepriekšējais – ap 440.

SPKC sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis par jauniešu pašnāvībām laikrakstam «Diena» teicis: katram cilvēkam ir individuāli faktori un faktoru mijiedarbība.

Asociētais profesors Māris Taube norāda: «Personība nobriest līdz 20–25 gadiem, psihe ir pietiekami trausla, jauniešus daudz vairāk ietekmē ārējie apstākļi, kas var izraisīt neapdomīgi strauju jauniešu reakciju.» Jauniešus ietekmē apcelšana, ņirgāšanās vienaudžu vidē. Jaunieši arī mēdzot izdarīt tā sauktās atdarināšanas pašnāvības, piemēram, pēc filmās redzētā, sacījis Taube.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu