«Šī spēle mums deva pārliecību, ka varam cīnīties ar šādām izlasēm. Spēlējām labi, taču zaudējām savu kļūdu dēļ. Kaut kur salūzām, varbūt bija nervozitāte, ne visi ir pieraduši būt vadībā tādā spēlē. Jāiemācās noturēt šāds pārsvars un šī būs laba mācība nākotnei,» sarunā ar «Apollo» atzina Daugaviņš.

«Pēc diviem zaudētiem vārtiem mazākumā komanda varbūt nosēdās. Otrais noraidījums bija diskutabls, taču ir jācīnās arī šādās epizodēs. Ripa bija uz nūjas, gribēju mest ārā no zonas, taču tā pārleca pāri lāpstiņai. Neko darīt - tāds ir hokejs. Otros vārtus ņemu uz sevi. Krievi ir tādi meistari, ka līdz pēdējai sekundei gaida, kad varēs iemest. Viņiem ir pārliecība, savukārt mums tā šovakar nebija. Cīnījāmies, taču meistarībai arī jābūt,» secina Kaspars.

Par saviem vārtiem spēlētājs īpaši nepriecājas, sakot, ka svarīgi ir iemest tad, kad tas ir nepieciešams.

«Cik nu smuks, cik nu nesmuks gols, bet rezultāts ir tāds, ka zaudējām. Tas ir tikai gols. Vārti jāmet, kad tos vajag, nevis tad, kad spēle zaudēta. Šie ir ziemeļamerikāņu borti - savienojumi stiklos ir mīkstāki, lai nebūtu tik daudz traumu un, kad trāpa pa savienojumu, ripa var atlēkt uz jebkuru pusi. Tā tas ir visur pasaulē. Rīgā ir īstie stikli, kad ieliek bortā, tad pusi no ķermeņa vairs nejūt. Laukums kā laukums, nevar sūdzēties, ledus bja labs, borti arī, spēli zaudējām mēs, nevis viņi,» uzsvēra Kaspars.

«Fiziski jūtos labi, trešajā periodā vienu brīdi spēlēju divās maiņās, bet viss ir kārtībā. Diena sanāca saraustīta, spēle bija agrāk nekā citreiz, rīta iesildīšanās nebija no paša rīta, bet nedaudz vēlāk, līdz ar to arī rīts bija saraustīts,» par tunīra pirmo dienu teic hokejists.