Daži robi jālāpa gadiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Izglītības programma ir pārāk sarežģīta. TV spēle » Vai esi gudrāks par piektklasnieku?» ir labs spogulis, jo jāvaicā – vai tiešām tas viss skolēnam ir jāzina?»

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka daudzas no Valsts kontroles (VK) revīzijas laikā atklātajām nepilnībām, par ko VK informēja šomēnes un par ko «LA» informēja, jau bija zināmas un pie to novēršanas jau labu laiku tiek strādāts. Tomēr daži izglītības sistēmas robi jālāpa vairākus gadus. VK ir izstrādājusi 39 ieteikumus ministrijai. Katram ieteikumam ir atšķirīgs izpildes grafiks.

Ko par Valsts kontroles pārmetumiem saka ministrija? » Protams, VK ziņojums – tas nav apsveikums dzimšanas dienā, bet gan faktu izpēte ar domu parādīt vājās vietas ar ieteikumiem nākotnei, te mums jāsaka liels paldies Valsts kontrolei,» sacīja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Daudzas revīzijā atklātās nepilnības jau bijušas zināmas, un pie tām jau strādāts pirms VK ziņojuma. Piemēram, pedagogu un skolēnu reģistrā, kura pārraudzību IZM saņēmusi 2006. gada pavasarī, jau iepriekš bija redzamas problēmas ar operatīvās informācijas saņemšanu. (VK pārmeta, ka nav skaidras atbildes, cik Latvijas skolās ir pedagogu un skolēnu, jo IZM rīcībā esošie reģistri nesniedz ticamu informāciju, proti, dati ir kļūdaini un vairākkārt atkārtojas. Vienā rajonā šādu vairākkārtēju ierakstu skaitu konstatēja 2888 reizes.) » Līdz nākamā gada jūnijam reģistrs pilnīgi tiks ieviests un sakārtots tādā veidā, lai ikviens interesents varētu iegūt informāciju,» sacīja Kristīne Vāgnere, IZM valsts sekretāra vietniece. Lielās atšķirības starp pašvaldību finansējumu uz vienu skolēnu radušās tāpēc, ka VK šajā aprēķinā iekļāvusi arī tādas izmaksas kā, piemēram, skolas remonts.

Attiecībā uz izglītības finansējumu dalījumu starp IZM un pašvaldībām B. Rivža atzina, ka būtu labi tos abus apvienot. Bet tuvākā gada laikā izglītības finansējums nesolās būt skaidrāks, jo jāgaidot līdz 2009. gadam, kad pilnībā būs realizēta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, un tikai tad notikšot diskusijas par labāko sistēmas variantu, paskaidroja K. Vāgnere.

«Mums liekas, ka mūsu programmas ir zinātniski pamatotas, eksperti no VK domā, ka vajadzīgs vēl kāds papildu pētījums. Viedokļi dalās,» attiecībā uz VK norādi, ka mācību programmas nav zinātniski pamatotas un neatbilstošas skolēnu vecumposmiem, norādīja B. Rivža. Arī Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis nepiekrīt šim aizrādījumam, jo «visi šie standarti tika ekspertēti un nekādi būtiski iebildumi no ekspertiem netika saņemti». Lielāks pētījums par to, cik veiksmīga ir pašreizējā izglītības satura reforma, paredzēts 2009. gadā.

Attiecībā uz aizrādījumu, ka pedagogiem nav gandrīz nekādu karjeras izaugsmes iespēju, IZM informē, ka pašlaik pie tā tiekot strādāts. Pedagogi piedaloties projektā » Pedagogu tālākizglītības tīkla izveide», kurā tiek praksē pārbaudīti iespējamie pedagogu karjeras izaugsmes modeļi un veiksmīgākie no tiem projekta noslēgumā 2008. gada augustā tiks iesniegti IZM.

Lai sakārtotu pārlieku neskaidro mācību grāmatu izvēli, esot vajadzīgas izmaiņas likumos. 2004. gadā ISEC vienotā krājumā esot izdevis izglītības priekšmetu standartus ar mācību līdzekļu uzskaiti, bet šobrīd pamatizglītības un vispārējās izglītības standartu nosaka Ministru kabineta noteikumi un tajos neesot paredzēta sadaļa ar mācību līdzekļu uzskaiti, norādīja I. Vasmanis, piebilstot, ka, iespējams, nepieciešamas izmaiņas likumā.

Kad vecākiem nebūs jāmaksā ne santīma par mācību grāmatām, nav zināms. IZM katru gadu šim mērķim pieprasot līdzekļus, bet Saeima tos neapstiprina. «Tā nav lieta, ko var atrisināt vienā gadā.

Šogad finansējumu mācību līdzekļiem dubultojām, lielas naudas summas aiziet pedagogu algu palielināšanai. Bagātākās pašvaldības atvēl naudu grāmatām. Daudzās skolās ir labas bibliotēkas, kur var atstāt mācību grāmatas nākamajiem. Lielā mērā šis jautājums atkarīgs no pašvaldībām un vecākiem. Jāsaprot, ka valsts budžets nav no gumijas,» sacīja Jānis Strazdiņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

***

SKOLU DIREKTORU VIEDOKĻI

Raitis Čivčs-Vaivads, Annenieku pamatskolas direktors: » Daļēji piekrītu, ka mācību programmas ir pārāk sarežģītas, piemēram, matemātikā. Esmu vēsturnieks un uzskatu, ka arī vēstures programmas ir pārāk plašas. Vai tiešām pamatskolā jāmāca par visiem pasaules mēroga notikumiem? Bet principā mācību programmu standarts ir tāds, ka katrs, kurš kaut nedaudz mācās, var nopelnīt četras balles. Mūsu vecākiem skolu grāmatām nauda nav jātērē gandrīz nemaz, tikai darba burtnīcām. Praktiski visas nodrošina pašvaldība un arī valsts budžets. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pamatā mācību līdzekļu iegāde ir uz pašvaldību pleciem. Bet, ja reiz uzliek pienākumus, tad jābūt atbilstošam finansējumam.«

Ilona Bergmane, Rīgas Teikas vidusskolas direktore: » Izglītības programma ir pārāk sarežģīta. TV spēle » Vai esi gudrāks par piektklasnieku?» tam ir labs spogulis – vai tiešām tas viss ir jāzina? Programmas ir pārāk ietilpīgas un pārāk dziļas. Jā, vecākiem nākas pirkt grāmatas. Manuprāt, mācību grāmatas pārāk daudz kontrolē tirgus ekonomika, vajadzētu kritiskāku izvērtēšanu. Mūsu skola ir labākā situācijā, jo mums ir sporta zāle, ko kādreiz varam izīrēt. Par šo īres naudu iegādājāmies mācību grāmatas, pievienojām internetu u. c.«

Kristīne Dītriha, Šampētera vidusskolas direktora vietniece: » Manuprāt, mācību programma nav pārlieku sarežģīta. Bet apgrūtina, ka tagad skolās ir ienākusi ētika un sociālās zinības, kas noticis uz citu mācību priekšmetu rēķina. Grāmatu izvēli nevajadzētu atstāt tikai skolotāju ziņā, jo piedāvājums ir pārāk liels un tad jau kādu mēnesi jāšiverē, lai atrastu īsto. Mēs esam maza skola, līdz ar to vecākiem grāmatas neiznāk pirkt pašiem. Bet materiālo nodrošinājumu skolas direktoram gan bieži vien iznāk lūgties tikai tādēļ, ka mums ir neliels skolēnu skaits.«

Māris Sika, Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors: » Latvijas izglītībā ir hroniska krīze. Hronisks skolotāju trūkums noved pie tā, ka skolotājs diktē noteikumus katram, kam vien ienāk prātā, un ķīlnieks ir skolēns. Neviens pie tā risināšanas nav ķēries klāt. Skolotāju karjeras iespējas praktiski ir nulle. Tikai vertikālā iespēja – kļūt par mācību pārzini vai direktoru. Bet labs skolotājs ne vienmēr ir labs direktors. Latvijā kā sāk strādāt par skolotāju, tā visu mūžu arī nostrādā.«

***

UZZIŅA

Kas revīzijas laikā pārbaudīts?

- Valsts kontroles vispārējās izglītības sistēmas revīzija ilga no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada jūnijam. Vispārējā izglītība šīs revīzijas izpratnē bija pašvaldību vispārizglītojošo skolu realizētā pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība.

- Tika pārbaudīta Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās Izglītības valsts inspekcijas, Izglītības satura un eksaminācijas centra, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras darbības vispārējās izglītības jomā laika periodā no 2004. līdz 2007. gada septembrim, aptverot šādas vispārējās izglītības galvenās tēmas:

vispārējās izglītības organizācija un vadība;

vispārējās izglītības finansējums;

pedagoģiskā personāla plānošana, kvalifikācija un darba samaksas sistēma;

vispārējās izglītības saturs un kvalitāte.

Pārbaude ietvēra arī daudzus vispārējo izglītību reglamentējošos normatīvos aktus, sākot ar Izglītības likumu un beidzot ar Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīviem u. c. dokumentiem.

- Revīzijas laikā apmeklētas 9 rajonu pašvaldības, 31 pilsētu (pagastu, novadu) pašvaldība, 17 izglītības pārvaldes un 35 vispārējās izglītības iestādes, aptverot visus Latvijas reģionus. Pārbaudē tika ietvertas 12 Rīgas pilsētas vispārējās izglītības iestādes, aptverot visas Rīgas rajona priekšpilsētas. Tika veikta 329 pedagogu un 828 skolēnu anketēšana.

Kādi speciālisti veica revīziju?

Revīzijā konkursa kārtībā tika piesaistīti septiņu nozaru (literatūras, latviešu valodas, pedagoģijas, matemātikas, fizikas, ķīmijas, bērnu psiholoģijas) dažādu Latvijas augstskolu profesori, kā arī Latvijas Skolu psihologu asociācija, kas pārbaudīja mācību programmu atbilstību noteiktiem skolēnu vecuma posmu īpatnībām.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu