Viens partneris valda un dara sāpes partnerim, otrs — pakļaujas un ļaujas sāpēm… Kas tas ir? Pareizi: sa-do-ma-zo-hisms!
Divi sadisti vai divi mazohisti kopā neder!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apvienotajā Karalistē un Krievijā tika veikta aptauja, vai cilvēki izmanto vai arī tikai vēl vēlas ieviest seksā sadomazohistiskus elementus. 70% aptaujāto atbildēja piekrītoši. Krievu psihiatrs un psihoterapeiti atzīmē, ka sadomazohisms beidzamajā laikā kļūstot arvien iecienītāks un to apstiprinot arvien augošais pieprasījums pēc atbilstošiem atribūtiem un pakalpojumiem intīmsalonos.
«Daudzas pacientes ir stāstījušas, ka viņām ir labs un mīļš vīrs, tomēr viņas mīlējoties alkst pēc brutalitātes un rupjības, tikai esot kauns partnerim to pateikt,» apgalvo daži seksologi.
Taču kauns un bailes runāt par savām vēlmēm rada plaisu abu attiecībās. Nevajadzētu jau iepriekš pieņemt, ka vīrs to nesapratīs un sievu neatbalstīs. Tiesa, ja abi partneri ir mazohistiski orientēti, var veidoties seksuāla nesaderība.
Sadistisks cilvēks gūst baudu, nodarot partnerim sāpes un valdot pār viņu, savukārt mazohists — no pakļaušanās otram un sāpes saņemot. Patiesībā starp sadistu un mazohistu nav nekādas atšķirības.
Šīs noslieces veidošanās mehānisms ir tāds pats, tikai sadists vērš agresiju uz āru, bet mazohists — uz iekšu. Dažādos apstākļos cilvēks šīs lomas maina. Bieži vien cilvēks uzvedas sadistiski, kaut arī iekšēji viņš ir mazohists. Gadās arī otrādi.
Kāpēc gan cilvēkiem mēdz būt tieksme pēc vardarbīga seksa?
Civilizētās valstīs, lai ievērotu uzvedības normas, cilvēki apspiež savu bioloģisko agresivitāti un tādējādi vairs nespēj valdīt sakrāto agresiju, kas arī ir sadomazohistiska seksa pamatā. Tāpat māmiņas mīļuma trūkums zīdaiņa vecumā atstāj pēdas visā cilvēka mūžā — viņā izveidojas aizsardzības reflekss, pastiprinās sasprindzinājums, iekšēja agresivitāte.
Sadomazohistiskas tieksmes var veidoties arī tad, ja māte grūtniecības laikā ir piedzīvojusi pārlieki lielu stresu.
Viens no šādu vēlmju cēloņiem var būt arī tas, ka cilvēks neredz dzīves jēgu, viņa dzīvi piepilda tikai darbs, jo jācenšas arvien labāk nodrošināt sevi materiāli. Tā kā vienmuļš sekss ātri apnīk un tagad ir dažāda informācija, šāds cilvēks cenšas padarīt savu dzīvi krāšņāku ar sadomazohistiskām izklaidēm.
Tas ir kaut kas līdzīgs narkotikām — lai aizpildītu tukšuma sajūtu, gribas arvien vairāk un vairāk. Bieži vien apslēptas agresivitātes izvirdumu veicina pornogrāfisku un vardarbīgu filmu skatīšanās.