Hokejistu veselību KHL pastiprināti sāka uzraudzīt pēc tam, kad 2008. gada 13. oktobra regulārā čempionāta spēlē pret Čehovas «Vitjaz» vienību samaņu zaudēja 19 gadus vecais Omskas «Avangard» uzbrucējs Aleksejs Čerepanovs, kurš vēlāk vienā no Čehovas slimnīcām nomira.

«Pēc Čerepanova nāves KHL izveidoja sporta medicīnas centru, kā arī tika sastādītas kardioloģiskās diagnostikas programmas,» laikrakstam «Sovetskij Sport» pastāstīja Ļidovs. «Pārbaužu laikā atklājās, ka vienam līdz diviem procentiem KHL spēlētāju ir problēmas ar sirdi. Lielākā daļa hokejistu, kuri uz ledus var nomirt jebkurā brīdī, ir jaunieši.»

Ļidovs neslēpa, ka šo programmu nav izdevies veikt līdz galam, jo sporta medicīnas centrs nekļuva par iestādi, kas varētu aizliegt hokejistiem doties laukumā.

«Iztiekam ar rekomendācijām, bet pārējais ir klubu ziņā,» uzsvēra Ļidovs, piebilstot, ka potenciālo sirds slimnieku sarakstā atrodami arī pazīstamu hokejistu vārdi.

«Reiz runāju ar kāda ļoti slavena hokejista tēvu un ieteicu pārtraukt treniņus lielā riska dēļ, uz ko viņš man atbildēja, ka tādā gadījumā tiks pazaudēts ļoti izdevīgs līgums,» teica Ļidovs. «Viņa psiholoģiju pilnībā izmainījusi nauda. Tā viņu kontrolē.»

Kā ziņots, KHL izmeklēšanas komisija konstatēja, ka Čerepanovs mira no sirds nepietiekamības, kā dēļ radās hronisks miokardīts, ar ko viņš slimoja vismaz gadu. Šāda slimība nodarbošanos ar profesionālo sportu padara dzīvībai kaitīgu.

Vēl pirms tam pēc analīzēm tika konstatēts, ka vairākus mēnešus pirms nāves Čerepanovs lietoja aizliegtos preparātus.