DNB grupas prezidents Rūne Bjerke saprot, kāpēc Latvijā parādījusies diskusija par Amerikā pastāvošo «nolikto atslēgu principu», vienlaikus viņš intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» uzsver, ka galu galā par savu kredītu vienmēr būs atbildīgs kredītņēmējs.
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pēdējo gadu laikā realizētā valsts makroekonomikas sakārtošana ir bijusi visai smaga, secina Bjerke, tādēļ jautājums, kā izturēties pret parādu visvairāk nospiestajām mājsaimniecībām, norvēģim šķiet dabisks un viņu nepārsteidz, ka diskusija par «nolikto atslēgu principu» ir parādījusies.
Taču Bjerke tūdaļ uzskaita arī vairākus iemeslus, liekot noprast, ka viņam kā baņķierim šāds princips tomēr nav pieņemams. Viņš min gan to, cik bankām, ārvalstu investoriem un starptautiskām kompānijām svarīgs ir stabils investīciju klimats, gan skaidru un nemainīgu spēles noteikumu esamību.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi neatkarīgo deputātu grupas priekšlikumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Grozījumi paredz, ka pēc šādas mantas, piemēram, parādnieka dzīvokļa, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Tāpat parlaments atbalstījis priekšlikumu, kas paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus.
Savukārt Bjerke brīdina - ja Latvijā tiks ieviesti likumi, kuri mainīs pastāvošo kārtību, tas ekonomiku varētu ietekmēt negatīvi. «Pilnīgi noteikti tas nepiesaistīs vairāk ārvalstu investoru un neatbalstīs banku izaugsmes ambīcijas,» saka DNB grupas prezidents.
Iepriekš arī «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis izteicies, ka bankas prasītā hipotekārā kredīta pirmā iemaksa var palielināties līdz 40%, ja Saeima grozījumus Maksātnespējas likumā pieņems tagadējā veidolā.
Bjerke norāda, ka jautājums ir par to, kas notiks, ja bankas sāks aprēķināt riskus pilnīgi jaunā veidā. «Tad var notikt, ka hipotekārie kredīti nebūs pieejami visiem klientiem, visām sabiedrības grupām, kam tie ir pieejami šodien,» skaidro bankas vadītājs.
«Kredītņēmējs galu galā vienmēr būs atbildīgs par savu kredītu, lai kāda arī būtu situācija tirgū. Nevar personīgo atbildību saistīt ar tirgus svārstībām,» savu viedokli pauž DNB grupas prezidents.
Kā ziņots, «Olšteina grupas» biedrība «Brīvie demokrāti» ir veikusi darbu pie likumdošanas iniciatīvu paketes, kur galvenais mērķis ir «jaunas Latvijas ekonomikas sākums»: dot iespēju 100 000 Latvijas iedzīvotāju, kas šobrīd nonākuši «kredītverdzības jūgā», atkal kļūt par aktīvu Latvijas ekonomikas sastāvdaļu. Likumdošanas iniciatīvas paredzot būtiski atvieglot maksātnespējas procesa ierosināšanu fiziskām personām Latvijā, kā arī ieviest tā saukto atstāto atslēgu principu, kas nozīmētu, ka iedzīvotāji par savu kredītu atbild tikai ar savu ķīlu, nevis ienākumiem un citiem galvojumiem.
Atbalstot Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā, Saeima 28.novembrī arī atbalstīja priekšlikumu, kas papildina privātpersonas maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Likuma grozījumi paredz, ka pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.
Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) iepriekš uzsvēra, ka šī norma attieksies tikai uz nākotnes darījumiem un komisija trešajā lasījumā vēl skatīs šo «nolikto atslēgu principu» un tā iespējamo piemērojamību, lai grozījumi attiektos uz tiem gadījumiem, kad personas īpašums ir viņas vienīgais mājoklis.
Arī Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš iepriekš uzsvēris, ka «gandrīz trešdaļai hipotekāro kredītu ņēmēju ir grūtības laikus atmaksāt aizņēmumu. «Nolikto atslēgu princips» kredītņēmējiem galējā situācijā sniegtu jaunu risinājumu».
