Viņš atzina, ka šogad Latvija no dziļas recesijas pāriet uz stabilizāciju un jau gada otrajā pusē tiek prognozēta ekonomikas izaugsme.
Vienlaikus premjers teica, ka bezdarbs kā problēma saglabāsies, jo tas parasti atpaliek no ekonomiskā cikla. Līdz ar to bezdarba līmenis šogad, kaut arī sāks samazināties, saglabāsies pietiekami augsts. Tāpat, viņaprāt, papildu grūtības radīs 2011.gadā paredzamie budžeta konsolidācijas pasākumi, taču par precīziem to apmēriem būs iespējams runāt pēc makroekonomikas scenārija izstrādes maijā.
Dombrovskis norādīja, ka bezdarbs saglabājas kā būtiskākā sociālā problēma Latvijā, ko valdība pašlaik risina divos virzienos - caur sociālo drošības tīklu, mīkstinot krīzes negatīvās sekas iedzīvotājiem, kā arī caur ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas veicina jaunu darba vietu radīšanu.
Stāstot par valdības gada laikā paveikto, Dombrovskis uzsvēra, ka šis gads makroekonomiski bija ļoti smags. Viņam valdības vadību vajadzēja pārņemt situācijā, kad valstī bija sākusies recesija, turklāt tā izrādījās smagāka, nekā sākotnēji plānots.
Premjers atgādināja, ka šogad plānots 4% iekšzemes kopprodukta kritums un, pamatojoties uz šādu prognozi, veidots arī 2010.gada valsts budžets. Daži ekonomisti gan izsaka optimistiskākas prognozes par ekonomikas attīstību šogad.
Dombrovskis sacīja, ka, pārņemot valdības vadību, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija valsts maksātspējas nodrošināšana un sarunu sekmīga pabeigšana ar starptautiskajiem aizdevējiem par tālāko aizdevumu saņemšanu.
Tāpat tika veikti būtiski budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. «Pamazām mēs atgriežamies pie cikliski sabalansēta budžeta. Tas gan vēl prasīs zināmu laiku, bet progress šajā jomā ir acīmredzams,» atzina premjers.
Dombrovskis minēja, ka viena no būtiskākajām problēmām bija arī kredītu pieejamība. Pērn tā būtiski samazinājās un šī tendence turpinās joprojām, tomēr pērnā gada nogalē un janvāra sākumā ir vērojama stabilizēšanās tendence. «Tuvāko mēnešu laikā var gaidīt, ka situācija mainīsies uz pozitīvu,» viņš prognozēja.
Valdības vadītājs arī klāstīja, ka situācija stabilizējas valūtas tirgū un finanšu tirgus vērtējumā par Latviju.
Runājot par reālo ekonomiku, Dombrovskis teica, ka pērn valdība lielu uzsvaru lika uz eksporta atbalstu, kur pašlaik vērojama neliela, bet pozitīva dinamika. Skatoties uz Latvijas daļu dažādos eksporta tirgos, jāsecina, ka, salīdzinot ar gada sākumu, tā palielinās, un tas norāda, ka Latvijas eksportētāji uzlabo konkurētspēju eksporta tirgos.
Arī rūpniecība, pēc premjera vārdiem, piedzīvoja smagu krīzi, tomēr arī šajā jomā vērojama zināma stabilizācija. Galvenais dzinējspēks rūpniecībā ir eksports.
Dombrovskis stāstīja, ka valdības darbs gada laikā galvenokārt tika organizēts trijos virzienos -ekonomikas izaugsme ar ekonomikas sildīšanas pasākumiem, sociālās jomas pasākumi un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.
Ekonomikas sildīšana pamatā notika ar Eiropas Savienības fondu pārdali uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, tāpat tika strādāts pie mikrouzņēmumu programmas.
Sociālajā jomā veiktie pasākumi savukārt ļāvuši mazināt spriedzi sabiedrībā. Tie tiks turpināti arī šogad, piešķirot papildu līdzekļus tā dēvētajai 100 latu programmai, uzlabojot medikamentu pieejamību un īstenojot citus atbalsta pasākumus, norādīja Dombrovskis.
Viņš minēja, ka būtiskas pārmaiņas notikušas arī valsts pārvaldē. Janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš, valsts budžeta iestādēs vidējais atalgojums sarucis par 28%, bet nodarbināto skaits gada laikā samazināts par apmēram 14 tūkstošiem.
Dombrovska vadītājai valdībai piektdien, 12.martā, apritēs gads. Viņš premjera amatā nomainīja Ivaru Godmani (LPP/LC), kura vadītais Ministru kabinets krita, kad no koalīcijas izstājās galvenie partneri - Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība.
Dombrovskis valdības vadību pārņēma laikā, kad strauji pieauga bezdarbs, bija pazemināts valsts kredītreitings, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte un citas ekonomikas problēmas. Visasākās domstarpības un tautas neapmierinātību raisīja 2009.gada budžeta grozījumi, kad valsts izdevumi bija jāsamazina par 500 miljoniem latu.
Arī ar 2010.gada budžeta izveidošanu valdībai neklājās viegli. Gada laikā ne reizi vien tika apdraudēta valdības stabilitāte, taču ne ekspertu, ne politisko oponentu runas par valdības krišanu tā arī nav īstenojušās.
