Latvijas Riteņbraucēju apvienībai (LATRIT) ir veiksmīga sadarbība ar Valsts policiju dažādu ar riteņbraukšanu saistītu problēmu risināšanā un galvenokārt prevencijā - velosipēdu zādzību novēršanā, policijas darbinieku apmācībās, ceļu satiksmes drošības uzlabošanā u.c. Tādēļ ciešā sadarbība ar Valsts policiju ir spējusi mainīt un uzlabot gan policistu, gan riteņbraucēju savstarpējo sapratni.
LATRIT atbalsta Valsts Policijas aktivitātes «dzērājšoferu» un «dzērājriteņbraucēju» sodīšanā, kā arī noraida jebkādu kritiku, kura tiek vērsta pret policiju attiecībā uz to, ka «dzērājšoferi» tiek noformēti par riteņbraucējiem. Absolūti nav pieļaujami, ka policijas vēlme ieviest drošību uz ceļiem, kas nāk par labu visai sabiedrībai kopumā, tiek pasniegta kā policistu vēlme iedzīvoties, turklāt nomelnojot riteņbraucēju tēlu. Taču uzskatām, ka policijas aktivitātes ir cīņa ar sekām.
Problēma nav tikai dažu indivīdu vēlmē pārvietoties reibuma stāvoklī ar velosipēdu, bet gan sociāli ekonomiska problēma, kuras rezultāts šoreiz visspilgtāk parādās satiksmē. To apliecina arī policijas sniegtā informācija, ka no Līgo svētkos aizturētajiem 129 riteņbraucējiem 101 nebija vadītāja apliecība, 28 bijušas tiesības stūrēt automašīnu, kas absolūti nenozīmē, ka tiem dažiem, kam ir vadītāja apliecība, ir arī automašīna.
LATRIT tuvākajā laikā plāno veikt ekspertu diskusiju, lai noteiktu «dzērājriteņbraucēja» profilu, un tādējādi būtu skaidri uzskatāmas cēloņsakarības. Pēc šī brīža informācijas var nojaust, ka cilvēks, kuram nav nekāda veida vadītāja apliecības ir visticamāk sabiedriski mazaktīvs, iespējams, ar zemiem ienākumiem, nestrādājošs vai bezdarbnieks, kas bieži dzīvo lauku reģionos, kur, lai nokļūtu līdz veikalam, ir jāveic vairāki kilometri.
Sabiedriskā transporta sliktā pieejamība, brauciena izmaksas dzen jau tā sociāli atstumtus cilvēkus alkoholismā, un līdzekļu trūkuma rezultātā to vienīgā iespēja pārvietoties ir velosipēds. Cik zināms, tad liela daļa reibumā braucošo ir makšķernieki, kas makšķerē nevis izklaides pēc, bet gan pārtikas ieguvei. Policijai nav mērķis mazturīgus cilvēkus tvarstīt, lai atstātu badā, taču jāsaprot, ka policija nevar atrisināt šāda veida problēmu vienatnē! Tā ir problēma, kas jāskata reģionālās attīstības, pašvaldību un nodarbinātības griezumā.
Šāda situācija rada maldīgu iespaidu par riteņbraucējiem kopumā, tādēļ LATRIT interesēs ir meklēt cēloņus, lai šāda situācija neaptraipītu likumpaklausīgus riteņbraucējus un riteņbraukšanas tēlu kopumā.