Eiropas Centrālā banka (ECB) brīdinājusi Latvijas amatpersonas, lai Latvijas bankas nepieņem naudu, kas aizplūdusi no Kipras, vēstī ziņu aģentūra «Reuters».
ECB brīdina Latviju nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras (250)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mūsu draugiem Latvijā ir skaidri norādīts – ja viņi grib pievienoties eirozonai, tad nevajadzētu nodrošināt patvērumu Krievijas naudai, kas aizplūst no Kipras,» aģentūra citē kādu ECB baņķieri.
Finanšu ministrija (FM) neapstiprina, ka būtu saņemti šāda rakstura signāli no ECB un norāda, ka šī informācija ir baumas, vēsta LETA.
Latvijas finanšu sektoram ir augstākas kapitāla likviditātes prasības nekā Eiropas Savienībā, kā arī stingri uzraudzības mehānismi. Turklāt Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
FM uzsver, ka Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā. Latvijas regulējums ir atbilstošs starptautiskajiem standartiem, ko ir atzinusi Eiropas Padomes «Moneyval» komiteja.
Arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) iepriekš norādīja, ka nevar apstiprināt informāciju, ka ECB būtu nosūtījusi Latvijai šādu brīdinājumu, vēstī LETA.
Dombrovskis šodien žurnālistiem sacīja, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav, tāpat viņš to šorīt jau ir pārrunājis ar finanšu ministru Andri Vilku (V).
Viņš uzsvēra, ka gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija šo jautājumu ekspertu līmenī ļoti nopietni skaidro Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ekspertiem, skaidrojot atšķirības, kas ir starp Latviju un Kipru.
«Finanšu sektora loma ekonomikā Kiprā ir daudzkārt lielāka nekā Latvijā. Mēs nevaram runāt par Latviju kā finanšu centru tādā izpratnē, kāda ir Kipra vai Īrija,» teica Dombrovskis.
Runājot par nerezidentu naudas noguldījumiem Latvijas bankās, premjers atgādināja, ka Latvijā bankas, kas strādā nerezidentu sektorā, saskaras ar daudz striktākām kapitāla pietiekamības un likviditātes prasībām. «Mēs neprognozējam būtisku nerezidentu naudas pieplūdumu Kipras situācijas kontekstā,» viņš noteica.
LETA atgādina, ka Eirozonas finanšu ministri naktī uz pirmdienu piekrita piešķirt Kiprai 10 miljardu eiro (7,03 miljardu latu) starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.
Vienošanās paredz, ka Kipras otra lielākā banka «Laiki Bank» nekavējoties tiks sadalīta «labajā» un «sliktajā» bankā, bet labie aktīvi galu galā tiks pievienoti Kipras lielākajai bankai «Bank of Cyprus».
Savukārt sliktā banka laika gaitā tiks likvidēta.
Tikmēr visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiks aplikti ar vienreizējo nodevu, savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, ar nodokli netiks aplikti.