ECT atzina cilvēktiesību pārkāpumu saistībā ar Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem 2005.gada 28.februārī un piesprieda atlīdzināt iesniedzējam nodarīto morālo kaitējumu.

Triju mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.

Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Sūdzības iesniedzējs ir 1933.gadā dzimušais Latvijas pilsonis Aleksandrs Jasinskis. Sūdzības pamatā ir iesniedzēja 1962.gadā dzimušā kurlmēmā dēla nāves apstākļi 2005.gada 28.februārī Balvos.

2005.gada 26.februāra vakarā dēls pēc kopīgas alkohola lietošanas kopā ar paziņām apmeklēja Balvu amatniecības vidusskolā notiekošo diskotēku, kuras laikā izcēlās neliels kautiņš ar diskotēkas apmeklētājiem, kā dēļ viņš nokrita uz skolas pakāpieniem, sasitot galvu pret asfaltu un zaudējot samaņu.

Uz notikuma vietu izsauktā Valsts policijas Balvu rajona policijas pārvaldes ekipāža nolēma vīrieti administratīvi aizturēt, un, nesagaidot uz notikuma vietu izsauktos mediķus, vīrietis tika aizvests uz Balvu rajona policijas pārvaldi, kur tika noskaidrota viņa personība un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņu ievietoja atskurbtuvē.

Vīrieša aizturēšanas laikā ar policiju telefoniski sazinājās arī izsauktā mediķu brigāde, taču dežurējošie policisti noraidīja piedāvāto medicīnisko palīdzību.

Tā kā līdz nākamās dienas rītam cietušā veselības stāvoklis nebija uzlabojies, dežurējošie policisti nolēma paturēt viņu atskurbtuvē.

Kad cietušā veselības stāvoklis turpināja pasliktināties, 27.februārī izsaukta mediķu brigāde, kas vīrieti nekavējoties aizveda uz Balvu slimnīcu, kur viņam konstatēta saindēšanās ar alkoholu.

Neskatoties uz intensīvo ārstēšanu, cietušā veselības stāvoklis turpināja pasliktināties un viņš drīz vien mira. Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātiem cietušā nāves iemesls bija smaga galvaskausa trauma, kuru viņš guva, krītot no vidusskolas kāpnēm.

Par policistu rīcību, aizturot vīrieti un nesniedzot medicīnisko palīdzību, veikta dienesta pārbaude, pēc kuras pārkāpumi policistu rīcībā netika konstatēti. Pārkāpumi netika konstatēti arī papildu pārbaudē, kas veikta Balvu rajona prokuratūras uzdevumā.

Par vīrieša pagrūšanas faktu policijā sākts kriminālprocess, kas vēlāk tika izbeigts, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Valsts policijas pieņemtie lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu tika vairākas reizes uzraudzības kārtībā atcelti Balvu rajona prokuratūrā, nosūtot lietas materiālus atpakaļ Valsts policijai papildu izmeklēšanai.

Visbeidzot, 2006.gada beigās Ģenerālprokuratūra izdalīja no kriminālprocesa materiālus par iespējamo bezdarbību, nosūtot tos izmeklēšanai Valsts policijas Iekšējās drošības birojam.

2007.gada augustā Valsts policijas Iekšējās drošības birojs (VPIDB) pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Balvu rajona policijas pārvaldes policistiem sakarā ar iespējamo bezdarbību.

Gan Balvu rajona prokuratūra, gan Latgales tiesu apgabala prokuratūra noraidīja iesniedzēja sūdzības par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja lēmumu.

Savā pieteikumā ECT mirušā tēvs sūdzējās, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku bezdarbības dēļ iestājās viņa dēla nāve. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas daļu, kas paredz valsts pienākumu veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu, iesniedzējs sūdzējās par atbildīgo iestāžu veiktās dēla nāves apstākļu izmeklēšanas neefektivitāti.

ECT savā lēmumā noraidīja valdības argumentu, ka Jasinskis nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzību. Tiesa neapšaubīja administratīvo tiesu spēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kas varētu vainagoties ar pienācīgas kompensācijas izmaksu, tomēr uzsvēra, ka administratīvās tiesas, konstatējot pārkāpumus valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, nav tiesīgas saukt vainīgās personas pie atbildības.

Tiesa norādīja, ka personas, kuru brīvība ir ierobežota, atrodas daudz neaizsargātākā stāvoklī, un valsts iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šo personu tiesību aizsardzību.

Vēl jo vairāk - valsts iestādēm ir jāpiemēro maksimāla rūpība pret personām ar īpašām vajadzībām, tādām kā iesniedzēja dēls, kurš bija kurlmēms kopš dzimšanas.

Tiesa konstatēja, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku rīcībā esošā informācija par iesniedzēja dēlu bija pietiekama, lai būtu pamats uztraukumam par viņa veselības stāvokli.

Iesniedzēja dēlam tika atņemts viņa piezīmju blociņš un pildspalva, kas dotajā gadījumā bija viņa vienīgā saziņas iespēja, jo neviens no policistiem neprata zīmju valodu. Par dēla aizturēšanu netika informēts arī tēvs, kurš prata zīmju valodu un būtu varējis sniegt objektīvu sava dēla stāvokļa raksturojumu.

Lai gan no lietas apstākļiem nevarot secināt, cik regulāri policisti pārbaudīja iesniedzēja dēla stāvokli, kamēr viņš atradās atskurbtuves kamerā, neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņš kādu laiku turpināja klauvēt pie kameras durvīm un sienām, uz ko neviens no dežurējošajiem policistiem nereaģēja.

Pirmo reizi policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt tikai septiņas stundas pēc viņa ievietošanas kamerā.

Tiesa uzskatīja, ka policistu aizbraukšana no notikuma vietas, nesagaidot mediķu ierašanos, bija bezatbildīga.

No brīža, kad policisti mēģināja iesniedzēja dēlu pamodināt, līdz brīdim, kad tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pagāja vēl gandrīz septiņas stundas. Tādējādi kopumā iesniedzēja dēls nebija pamodies 14 stundu laikā – pēc tiesas ieskatiem, policistiem šim apstāklim bija jāpievērš papildu uzmanība, un to nedrīkstēja izskaidrot kā alkohola reibumu.

Tiesa norādīja, ka sākotnējo izmeklēšanu lietā veica Balvu rajona policijas pārvalde, kas bija tā pati iestāde, kura saskaņā ar iesniedzēja sūdzību bija atbildīga par viņa dēla nāvi, un šis apstāklis pats par sevi apšauba veiktās izmeklēšanas neatkarīgumu.

Šī pati institūcija četras reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Pirmo reizi izmeklēšana izgāja ārpus Balvu rajona policijas pārvaldes un Balvu rajona prokuratūras veiktās izmeklēšanas cikla tikai pēc tam, kad izmeklēšanā, reaģējot uz iesniedzēja sūdzību, iejaucās Ģenerālprokuratūra.

Līdz ar to iesniedzēja dēla nāves apstākļu lietas materiāli vairāk nekā pusotru gadu bija pieejami tikai Balvu rajona atbildīgajām iestādēm. Ņemot vērā šos apsvērumus, tiesa atzina, ka Balvu rajona policijas veiktā izmeklēšana ir uzskatāma par neefektīvu.

Tiesa arī kritizēja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kas tika sākta pēc Ģenerālprokuratūras norādījuma.

Lai gan VPIDB izmeklēšana neaprobežojās tikai ar jau iepriekš veiktās izmeklēšanas lietas materiālu pārbaudi - papildus tika nopratināti apstrīdēto notikumu laikā dežurējošie policisti –, tomēr tā nebija efektīva.

Tiesa asi kritizēja kopējo izmeklēšanas kvalitāti un tās ilgumu, kas izpaudās kā lietas vairākkārtēja sūtīšana no vienas par izmeklēšanu atbildīgās iestādes uz otru – no policijas uz dažādām prokuratūras iestādēm un atpakaļ.

Atbildība par izmeklēšanas trūkumiem, pēc tiesas uzskata, ir savstarpēji jāuzņemas policijai, kuras veiktā izmeklēšana bija nemainīgi nekvalitatīva, kā arī prokuratūras iestādēm, kuras nesniedza pietiekamus norādījumus izmeklēšanā pieļauto trūkumu novēršanai.

Balvu policijā aptuveni gadu pēc kurlmēmā vīrieša nāves notika vēl viena traģēdija, kurā gan atšķirībā no iepriekšējā gadījuma ir apsūdzības.

2006.gada 22.martā uz Balvu apvedceļa vietējais kriminālpolicijas inspektors, vadot automašīnu alkohola reibumā, iebrauca pretējā braukšanas joslā un notrieca gājēju - 18 gadu vecu puisi, kurš slimnīcā mira.

Pēc prokuratūras uzskata, toreizējā Balvu rajona kriminālpolicijas priekšniece un  Balvu ceļu policijas priekšnieks viltoja pierādījumus par avārijas izraisīšanu.

Pašam avārijas izraisītājam tiesa piesprieda piecus gadus cietumā, bet pierādījumu viltošanas lieta vēl tiek iztiesāta.