Eibele: Izlasē neaizvietojamu spēlētāju nav

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētāja Anda Eibele bija viena no tām, kura šovasar izcīnīja ceļazīmi uz 2013. gada Eiropas čempionāta finālturnīru. Anda saka, ka komandai pirms kvalifikācijas turnīra skeptiķu netrūka, taču šis izlases modelis parādīja, ka arī bez dažām pieredzējušām spēlētājām valstsvienība var sekmīgi spēlēt. 

- Kādas sajūtas pēc iegūtās ceļazīmes uz finālturnīru?

- Sajūtas ir foršas, daudzi neticēja, ka kvalificēsimies, bet izdarījām to, ko vajadzēja un tomēr tikām uz Eiropas čempionātu. Var teikt, ka šis posms bija grūts, divi mēneši praktiski bez brīvdienām, ieskaitot pārbaudes spēles, bet beigās viss atmaksājās. Ja nebūtu tikušas, būtu bēdīgāk.

- Turnīru sākāt ar bilanci 3-0, bet tad sekoja trīs zaudējumi. Kāds bija noskaņojums komandā tajā brīdī?

- Neteiktu, ka kaut kas mainījās, katra pārdzīvoja, jo labi iesākām kvalifikāciju,bet spēlē pret Somiju nenokoncentrējāmies. Varbūt treneri bija satraukušies tajā situācijā, bet meitenes noteikti nē. Kolektīvs šogad bija super, viena par otru varējām pasmieties.

- Zaudējums Somijā situāciju turnīra tabulā jums sagrieza kājām gaisā.

- Jā, tā tas bija. Šī neveiksme mums radīja problēmas, mēs pašas sev tās sataisījām. Bet tādi ir latvieši visos sporta veidos.

- Spēlē Rīgā pret Somiju pavisam citādāka un visi kā viens jautāja - kas tad notika izbraukumā?

- Jā. Skatījāmies video pirmajam mačam pret somietēm un izskatījāmies lēnas. Spēle bija četros, parasti tajā laikā tikai sākam gatavoties mačiem. Mačs bija arī Jāņu vakarā, varbūt galvā bija doma – ātri nospēlēt un braukt majās, bet, protams, nevaram meklēt attaisnojumus, jo esam profesionāles.

- Tev izsaukums uz izlasi ir pārsteigums?

- Nē. Izsaukumu gaidīju arī pērn, bet vēl gadu iepriekš nemaz nebiju kandidātu sarakstā. Pērn bija labāka sezona nekā šogad, kad startēju Latvijas čempionātā. Aigars Nerips mani kā spēlētāju pazīst, es zināju, ka man būs arī attiecīgs spēles laiks, ja sevi treniņos pierādīšu.

- Kura ir tava pozīcija laukumā – pirmais vai otrais numurs?

- Man labāk patīk spēlēt otrā numura pozīcijā, nav jādomā par citiem (smejas). Varu uzbrukt, nav tik daudz jādomā par komandas spēli un kombinācijām, šajā pozīcijā ir vieglāk spēlēt. Pārskrienu pāri un jāmet, pirmajam ir citi pienākumi, jāsaliek partneres pa vietām. Protams, gribas iemest vairāk, bet galvenais, lai komanda uzvar.

- Šogad ļoti liela bija Zanes Tamanes loma komandā. Ja Zane nebūtu, mēs uz čempionātu netiktu.

- Jā, protams, Zanes devums bija nozīmīgs, taču uzskatu, ka neviena spēlētāja nav neaizvietojama. Aija Putniņa sevi labi parādīja pārbaudes spēlēs, kad atbrauca Tamane, Aija mazliet «pazuda». Pirms kvalifikācijas visi runāja - nespēlēs Ieva, Gunta, Anete, ko mēs darīsim? Bet vienmēr atrodas citas spēlētājas. Ja kādreiz sameta viena spēlētāja, divas, tad tagad... visas sameta punktus un jāatzīst, ka šis bija cits izlases modelis. Katra deva savu ieguldījumu. Turpinot par Zani jāsaka,ka viņa ļoti palīdzēja. Uzskatu, ka aizvadītajā sezonā viņa bija Latvijas labākā basketboliste. Eirolīgas Final Four un Turcijas fināls to parādīja. Žēl, ka viņai neizdevās NBA .

- Kur mēs varam progresēt nākamgad Eiropas čempionātā? Francijā tomēr būs cits līmenis, spriedze un arī pretinieces nopietnākas.

- Pārsvarā visas spēlētājas jau bija kandidātos. Mums ir tā - nebūs viena, būs cita. Protams, pietrūka līdere, kāda bija Anete, kura varēja ņemt un iemest, visu nokārtot, bet tik un tā Liene Jansone uzņēmās iniciatīvu, Kristīne Kārkliņa aizvadīja labas epizodes. Bija arī jaunās spēlētājas. Tām, kurām būs laba sezona, tās tiks kandidātu sarakstā un veiksmes gadījumā aizbrauks uz čempionātu.

- Pirms kvalifikācijas bija drūms skats uz izlasi. Valstsvienībā vairs nespēlē Gunta Baško un Ieva Kubliņa, traumu dēļ palīdzēt nevarēja Anete Jēkabsone-Žogota un Elīna Babkina, bet Zane Tamane tikai pēdējā brīdī steidza palīdzēt.

- Visi jau domāja, ka nekas nesanāks no šīs izlases, bet sagatavošanās ciklā saviem vecākiem teicu, ka man patīk komandas sadarbība – ātrs basketbols, bumba rotē un izskatāmies labi. Izlasē nebija tās, kuras pirms tam bija izceltas, tagad bija citas, bija kolektīvs, bijām vienlīdzīgas. Protams, ja līdzjutējam uz ielas pajautāsi, kuras basketbolistes valstsvienībai palīdzēja pirms diviem gadiem, viņš nosauks Jēkabsoni-Žogotu, Kubliņu, Baško, Tamani, jo par tām runāja un tās intervēja. Viss. Var jau teikt, ka pārējās bija tikai fons, bet tad jau spēlēt var tikai viens piecinieks, ar to pietiks.

- Parunāsim nedaudz par tavu karjeru. Kādi ir tavi plāni nākamsezon? Zini, kurā klubā spēlēsi?

- Vēl nezinu. Aģents strādā, tagad esmu to nomainījusi, man palīdz Jēkabsones-Žogotas brālis, pirms tam bija francūzis, bet neapmierināja viņa darbs, jo klubus sameklēja man tikai augustā.

- Pieļauj iespēju palikt Latvijā?

- Nē, tas būtu pēdējais no variantiem. Šeit es varētu atkal pēc jaunā gada uzspēlēt, jo man patīk būt mājās kopā ar ģimeni.

- Kurās valstīs sevi redzi?

- Zinu, ka nevēlos spēlēt Spānijā. Desmit stundas braukt ar autobusu un pēc tam doties uz spēli – tas nav priekš manis, es to nespētu izturēt. Patīk Itālija, tur labprāt uzspēlētu. Arī Francijā vai Šveicē.

- Bet tu jau reiz biji Šveicē, kur atzīmējies ar vienu aizvadītu spēli. Pastāsti, kas tur notika?

- Man bija līgums līdz decembrim, kad beidzās FIBA kauss. Gatavojos tam un pirmajā mačā pārplēsu īkšķim saites, un sezona beidzās. Man izmaksāja naudu un devos mājās, lai gan mērķis bija dalība tieši FIBA kausā.

- Vietējais čempionāts droši vien tur ir zemā līmenī?

Nē, tā gan nav. Katrā komandā divas, trīs ārzemnieces, pie mums spēlēja divas no WNBA. Protams, visiem liekas, ka Šveice, tātad nekas tur nav, bet līmenis ir normāls. Tas nav kā Itālijā vai Francijā, bet augstāks kā šeit. Ja kāds man pārmet, ka izvēlējos Šveici, tad varu pateikt, lai paskatās, kas notiek Latvijā – aizej uz spēli, bet nezini, kur ir ģērbtuve un kā tā izskatās. Ieej iekšā un tur ir drausmas. Starpcitu, Šveicē biļetes uz Eirokausiem maksāja ap 30 frankiem un zāle bija pilna.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu