Eiro ieviešana valstij ļautu ietaupīt 900 miljonus eiro

Viņš minēja vairākus aprēķinus par Latvijas valsts un sabiedrības ieguvumiem, ieviešot eiro. Rimšēvičs vēlējās kliedēt viedokli, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu - informācijas sistēmu maiņa, cenu zīmju maiņa, kases aparātu pārprogrammēšana - radīs milzīgas izmaksas un ieguvumi no eiro ieviešanas tos nespētu nosegt.

Centrālās bankas prezidents norādīja, ka pēc eiro ieviešanas kāps Latvijas kredītreitingi. Rimšēviča ieskatā, to var pateikt pilnīgi droši, jo Igaunijas gadījumā kredītreitingu līdz ar eiro ieviešanu - nedaudz pirms un uzreiz pēc tam - paaugstināja par trim pakāpēm gan reitingu aģentūra «Standard & Poor's», gan arī «Fitch». Augstāks kredītreitings nozīmē vairāk naudas valsts budžetā, jo lētāki būs valsts parāda pārfinansēšanas procenti. Desmit gadu laikā budžets procentu maksājumos ietaupītu aptuveni 900 miljonus eiro, aprēķinājusi centrālā banka.

Rimšēvičs atzīmēja, ka pēc eiro ieviešanas uzlabosies arī investīciju iespējas.

Eiro ieviešana nozīmēs arī lielāku Latvijas iekšzemes kopproduktu - laikā no 2014.gada līdz 2020.gadam tas ļaus papildus gūt aptuveni astoņus miljardus eiro (5,62 miljardus latu) augstāku kopproduktu, kas būs papildu ieguvums budžetā un ko iedzīvotāji izjutīs kā lielāku skaitu darbavietu. Latvijas Bankas ekonomisti sarēķinājuši, ka līdz 2020.gadam tās būtu 33 000 jaunas darba vietas, kas nozīmē mazāku bezdarbu valstī.

Savukārt papildu nauda budžetā nozīmē, ka Latvijas valdība varēs paaugstināt algas un pensijas, par ieguvumiem stāstīja Rimšēvičs.

Viņš atzīmēja, ka eiro ieviešana nodrošinās arī lētākus un pieejamākus jaunus kredītus Latvijas mājsaimniecībām.

Reizē ar pāreju uz eiro pazudīs lata devalvācijas bažas, kas pašlaik iecenotas darījumos un apdrošināšanas izmaksās. «Cilvēki varēs būt pilnīgi droši, ka viņus nevarēs apzagt, vienā naktī devalvējot valūtu,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka līdz ar eiro ieviešanu valsts iegūs lielāku stabilitāti banku sistēmā, jo finanšu tirgiem sasaluma reizēs būs pieejams tiešs Eiropas Centrālās bankas atbalsts. Tas Latvijai būtu noderējis 2008.gadā, glābjot vienu no Latvijas lielākajām komercbankām.

Līdz ar eiro ieviešanu gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji jutīs ietaupījumu no konvertācijas izmaksām, un katru gadu varēs ietaupīt 50 miljonus latu. Laikā līdz 2020.gadam gan privātajam sektoram, gan valsts sektoram uz konvertāciju rēķina būtu iespējams ietaupīt aptuveni 350 miljonus latu.

Iepriekšējos piecos gados valūtas konvertācijām Latvijas valsts kopā ar iedzīvotājiem iztērējusi 420 miljonus latu, kas ir pārāk liela naudas summa, vērtēja Rimšēvičs. Viņš atzina, ka banku sektoram šie ieņēmumi ies secen, taču banku sektors iegūs no tautsaimniecības attīstības.

Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka eiro ieviešanas izmaksas ieguvumi nosegs jau pirmajā gadā un turpmākajā laikā šī bilance būs tikai pozitīvāka.

Rimšēvičs atzīmēja, ka eiro ieviešana nozīmē dziļāku Latvijas integrāciju Eiropā. Pilnvērtīga iesaistīšanas ir ļoti svarīgs ieguvums, ko, visdrīzāk, nevar izmērīt naudā. Sēžot pie viena galda ar eirozonas dalībvalstīm, var daudz labāk risināt jautājumus, nekā sēžot uzgaidāmajā telpā un pēc tam ejot pa aizmugures durvīm kā lūdzējam, sacīja centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka patlaban neviens nezina, vai eirozonas parādu krīzes risinājumi būs sekmīgi, un publiskajā telpā valda diametrāli pretēji viedokļi, proti, ASV ekonomisti domā, ka eirozona drīz sabruks, kamēr Eiropā politiķi un ekonomisti paziņojuši, ka eirozona kļuvusi stiprāka, problēmas ir apzinātas, un šovasar pieņemtie lēmumi padarīs eiro paliekošu.

Arī mums tas liek rūpīgi sekot līdzi situācijai Eiropas Savienībā, atzina Rimšēvičs un norādīja, ka, neskatoties uz šaubām un bažām par eirozonas nākotni, ir virkne argumentu, kādēļ Latvijai eiro ieviešana būtu izdevīga.

Latvijai ir visas iespējas jau tuvākajā laikā izpildīt visus Māstrihtas kritērijus un tuvākajā laikā ieviest eiro, sacīja Latvijas Bankas prezidents.