Eiropas Liberālās, demokrātiskās un reformistu partijas grupas (ELDR), ko pārstāv arī Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss (Pat Cox), līderis Greiems Vatsons (Graham Watson) debatēs atzina, ka «ir grūti izbēgt no slēdziena, ka šī prezidentūra un šī starpvaldību konference ir bijusi personīga [ES prezidējošās valsts Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni] kļūda».
ELDR līderis atgādināja Berluskoni agrāk teikto, ka Itālijas prezidentūra kļūs zināma kā «slavenākā pēdējo gadu prezidentūra». «Ja tie ir slaveni panākumi, es būtu priecīgs uzzināt, kā jūs definējat neveiksmi,» viņš sacīja. Nobeigumā Vatsons norādīja, ka «jūs savai prezidentūrai uzlikāt mērķi izveidot konstitūciju līdz Ziemassvētkiem. Pēc jūsu paša standartiem, jūs esat izgāzies».
Savukārt Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas (EPP/ED) ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmars Broks (Elmar Brok) atzina, ka pagājušās nedēļas nogalē, kad notika starpvaldību konference, viņam bijis iespaids, ka tā ir «nevis vēsturiska tikšanās, bet gan klauzāla tikšanās». Viņš aicināja ES jauno un esošo dalībvalstu ārlietu ministrus tikties jau nākamā gada janvārī, lai lemtu par sarunu turpināšanu.
Arī Eiropas Sociālistu partijas grupas (PES) vadītājs Enrike Barons (Enrique Baron) atzina, ka, nevienojoties par ES konstitūciju, sanāksme Briselē beidzās ar «sliktāko iespējamo iznākumu». «Tā bija slikta diena Eiropai,» viņš sacīja un pauda cerību, ka valstīm nesaskaņas izdosies atrisināt ES Īrijas prezidentūras laikā.
Latvijas novērotājs Eiropas Parlamentā Aleksandrs Kiršteins (Tautas partija) aģentūrai BNS atzina, ka Itālijas prezidentūra kopumā bijusi visneveiksmīgākā no ES prezidentūrām, tiesa gan, apstākļu sagadīšanās dēļ, jo prezidentūras laikā bija paredzēts pieņemts konstitūciju. «Tā bija pilnīga izgāšanās,» secināja deputāts. Pēc viņa vārdiem, Itālijas prezidentūrai bijusi neveiksmīga ārpolitika, sevišķi jautājumos, kas saistīti ar Krieviju. Savukārt pozitīvi viņš vērtēja Berluskoni izpratni par ES konkurētspējas paaugstināšanu.
Kiršteins pauda, ka pārsvarā Eiropas Parlamenta deputāti Itālijas prezidentūru vērtējuši kā neveiksmīgu vairāku iemeslu dēļ, proti, neveiksmīga ārpolitika attiecībā uz Krieviju — ES ar Krieviju neizdevās noslēgt vairākus līgumus. Pēc deputāta vārdiem, Eiropas parlamentārieši nosodījuši «Berluskoni vienpersonisko simpatizēšanu Krievijai kā tādai». Berluskoni kritiku izpelnījies arī par pietiekami nesagatavoto starpvaldību konferenci un nepanākto vienošanos par Eiropas konstitūciju. Kiršteins pauda cerību, ka Īrija, kas «pazīstama ar savu stūrgalvību un neatlaidību» un nākamajā gadā no Itālijas pārņems ES prezidentūru, «kā maza valsts vairāk sapratīs mazu valstu sadarbības nepieciešamību».
Eiropas Parlamentā Strasbūrā no pirmdienas līdz ceturtdienai notiek kārtējā Eiropas parlamentāriešu plenārsesija. No deviņiem Latvijas novērotājiem šajā plenārsesijā piedalās Kiršteins, Rihards Pīks (Tautas partija), Boriss Cilēvičs (Tautas saskaņas partija), kā arī Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis Martians Bekasovs, ko Saeima no Eiropas Parlamenta atsauca par nepatiesu faktu izplatīšanu par Latviju. Pretēji Saeimas lēmumam Bekasovs kā Latvijas novērotājs turpina darbu Eiropas Parlamentā.
