Jau četrus ceturkšņus pēc kārtas Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi straujāko reģistrēto kritumu kopš 1996. gada, no kura ir pieejami Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām.
Ekonomika jau gadu krīt kā vēl nekad
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc 1995. gada Latvija bija piedzīvojusi tikai īslaicīgus un salīdzinoši niecīgus ekonomikas sarukšanas gadījumus. Tā IKP sezonāli neizlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās liecina, ka 1996. gada ceturtajā ceturksnī valsts sezonāli IKP samazinājās par 0,1%, bet 1997. gada pirmajā ceturksnī – par 3%.
Saistībā ar pašreizējo krīzi Latvijas ekonomikas samazināšanās pirmo reizi novērota tieši pirms gada – 2008. gada otrajā ceturksnī, kad IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, saruka par 1,9%.
Pēc tam Latvijā četrus ceturkšņus reģistrēts visu laiku straujākais kritums. Pagājušā gada trešajā ceturksnī IKP samazinājās par 5,2%, ceturtajā ceturksnī – par 10,3%, pagājušajā ceturksnī – par 18%, bet šajā – par 19,6%.
Savukārt lielākais IKP pieaugums vienā ceturksnī ir fiksēts nevis tā sauktajos «treknajos gados», bet gan 1997. gada trešajā ceturksnī, kad IKP, salīdzinot ar attiecīgo periodu 1996. gadā, pieauga par 13,2%.
CSP dati par IKP izmaiņām gan ir pieejami tikai no 1996. gada, tāpēc tajos nav fiksēts ekonomikas sarukums saistībā ar mūsu valsts atdalīšanos no Padomju Savienības vai banku krīzi 1995. gadā.