Imigrācijas jautājums patlaban ir vienīgais tabu, kas palicis un par ko vēl nerunā, taču no šī jautājuma nevarēs izvairīties, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Ekonomiste: No imigrācijas jautājuma risināšanas neizvairīties (59)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Citās jomās par reformām runā, bet par šo jautājumu vēl nē. Bet no tā nevarēs izvairīties. Ja gribam, lai pie mums brauc izglītoti cilvēki, tad attiecīgi ir jāveido arī imigrācijas politika,» viedokli pauda ekonomiste.
Strašuna sacīja, ka jāstimulē arī cilvēki braukt atpakaļ uz Latviju un jāmēģina panākt, lai jaunieši pēc izglītības pabeigšanas iekārtojas darbā tepat Latvijā, nevis brauc projām. «Tas ir ilgstošs process. Protams, algas Latvijā vēl ir zemas, salīdzinot ar vidējo algu Eiropā. Vajag paaugstināt ražīgumu, lai varētu celt arī algas, un tāpēc ir nepieciešama arī industriālā politika, izmaiņas izglītībā. Šie visi jautājumi ir saistīti un jārisina kopīgi, vienas detaļas maiņa daudz ko nelīdzēs,» sacīja ekonomiste.
Viņa aicināja ņemt vērā arī to, ka, izmācoties ārzemēs un atgriežoties Latvijā, mūsu valstī var dabūt interesantāku darbu. «Ir jāuzlabo saikne ar ārzemēs dzīvojošajiem, jāparāda, ka darbs Latvijā ir. Ja trūkst augsti kvalificētu speciālistu, viņiem te ir darbs, un viņiem atalgojums arī ir diezgan labs. Protams, neviens nebrauks atpakaļ tāpēc vien, ka pateiksim, ka ir jābrauc atpakaļ,» sacīja Strašuna.
Ekonomistes vērtējumā, patlaban Latvijā vidējā alga patlaban vēl kāpj samērīgi - par 4%, kas ir tuvu produktivitātes kāpumam. Algas kāpj kvalificētiem darbiniekiem, tiem, kas ir «atslēgas» cilvēki. Uzņēmumi mēģina arī ar prēmijām motivēt par labiem darba rezultātiem. «Jāsaprot, ka vairs nebūs 20% algu kāpums visiem, kā tas bija pirmskrīzes gados,» sacīja ekonomiste.
Viņa atzina, ka pašlaik bezdarba līmenis vēl ir diezgan augsts, taču vienlaikus uzņēmumi sāk teikt, ka ir jomas un pozīcijas, kur darbinieku trūkst. Algu datos pašlaik šī tendence vēl nav redzama, bet tas ir dažu gadu jautājums. Ja nekas netiks darīts, pēc 3-5 gadiem var būt darba meklētāju īpatsvars ap 10%, bet vienlaikus var būt darbaspēka deficīts. Latvijā pašlaik vairāk nekā puse no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, kurus būs diezgan grūti iesaistīt darba tirgū. Var būt situācija, kad ir augsts bezdarba līmenis un vienlaikus darbaspēka deficīts, kas var radīt spiedienu celt algas, un algas var pieaugt straujāk nekā produktivitāte, iespējamo situāciju raksturoja ekonomiste.
Viņa piebilda, ka spiedienu uz algu paaugstināšanu gan nedaudz mazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, kas ļaus darba devējam tik daudz nepaaugstināt bruto algu, bet darbinieks jutīs algas pieaugumu «uz rokas».
Lai mazinātu minētos darba tirgus riskus, ir nepieciešama pabalstu sistēmas maiņa, lai nestrādājošie aktīvāk iesaistītos darba tirgū, un vajadzīgas izmaiņas izglītības sistēmā, lai mazinātos prasmju nelīdzsvarotība, skaidroja ekonomiste. Pēc viņas domām, jāvirzās uz resursu koncentrēšanos reģionu centros, kur ir lielāka ekonomiskā aktivitāte, jāmudina iedzīvotāji aktīvāk meklēt darbu, braukt strādāt uz reģiona centru.