Latvija vēl nav gatava iestāties eirozonā, uzskata «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs, ekonomists Gatis Kokins.
Ekonomists: Latvija nav gatava iestājai eirozonā (114)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā laikarakstam «Neatkarīgā» viņš skaidro, ka Latvija nav gatava iestājai eirozonai brīdī, kad ar dažādām metodēm, tai skaitā, manipulējot ar PVN, mēs būsim piedzinuši makroekonomiskos rādītājus atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Viņš uzskata, ka mēs būsim gatavi iestāties eirozonā tad, kad ekonomika pēc būtības tiks sagatavota kopējam tirgum ar Eiropas bagātākajām valstīm, taču līdz tam mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā.
Kokins norāda, ka viņam patīk Polijas vadības nostāja: «Jā! Iestājoties ES, mēs parakstījām saistības pāriet uz eiro. Mēs to arī darīsim, bet tiklīdz būsim tam gatavi! Mums jābūt vismaz tikpat gudriem kā poļiem.»
Kokins atzīmē, ka Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek. Igaunijas iestāšanās eirozonā neradīja rūpniecības bumu, neizraisīja milzīgu investīciju pieplūdumu vai neredzētu labklājības lēcienu. Taču Igaunijas līderi (atšķirībā no Latvijas) to nemaz nesolīja.
«Igaunijas prezidenta [Tomasa Hendrika] Ilvesa argumenti pārejai uz eiro bija pamatā politiski: neatgriezeniski aizmukt no Krievijas lāča! Tas, viņaprāt, ir galvenais Igaunijas ieguvums. Ekonomiskus ieguvumus atrast ir grūti. Savukārt attiecībā uz politisko argumentu – te nu mums pašiem ir jāvērtē, vai ar ES, NATO, PTO, iespējams, arī ar EDSO, mums nepietiek? Slovākijas pieredze arī nav iedvesmojoša: viena no Austrumeiropas paraugvalstīm, kas ātri iestājās eirozonā, labklājības lēcienu tā arī nesagaidīja. Tieši pretēji – pašlaik apsver iespēju lūgt ekonomisko palīdzību. Esmu ļoti skeptisks par vienu valūtas savienību starp valstīm ar ļoti atšķirīgiem ekonomiskās attīstības līmeņiem, ja vien tam pretī nav lieli kohēzijas maksājumi, kas kompensētu konkurētspējas un darbaspēka zudumu. Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā ES tiešmaksājumi palielinātos piecas reizes, tad tas, iespējams, līdzsvarotu ražošanas un darbaspēka izsūkumu. Bet nebūsim naivi – Vācijas nodokļu maksātāji to nekad nepieļaus!» tā Kokins.