Matemātikā un vēsturē centralizēto eksāmenu rezultātus būtiski ietekmē atšķirīgais sniegums profesionālajās un vispārējās izglītības iestādēs, uzsvēra Valsts izglītības satura centrā (VISC), skaidrojot šā gada vidējos skolēnu sasniegumus eksāmenos.
Eksāmenos profesionālās skolas «novelk» uz leju vidējo valsts rādītāju (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža skaidroja, ka profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi matemātiku apgūst ar mazāku stundu skaitu, tāpēc zināšanas ne vienmēr ir tik labas. Savukārt vēsture ir populārākais izvēles eksāmens profesionālo iestāžu audzēkņu vidū, lai arī vēsture tiek apgūta ar mazāku stundu skaitu, kas var ietekmēt sniegumu eksāmenā.
«Profesionālo skolu kārtotāju skaits vēstures eksāmenā ir krietni lielāks nekā vispārējo, tāpēc profesionālo audzēkņu rādītājs «novelk» uz leju vidējo valsts rādītāju. Protams, ir vēl daudzi citi faktori, kas ietekmē rezultātus, piemēram, matemātikas eksāmenā skolēni pat neuzsāk pildīt uzdevumus, kas ir netradicionāli, kuros zināšanas jāpielieto neierastās situācijās, lai gan tie no matemātikas viedokļa ir vienkārši uzdevumi,» stāstīja Ilgaža, vienlaikus aicinot neveidot stereotipu, ka profesionālajās izglītības iestādēs visi audzēkņi eksāmenus kārto slikti, jo arī šajās izglītības iestādēs ir labi un izcili rezultāti, taču vidējie statistikas rādītāji gan esot sliktāki.
VISC arī skaidro, ka visos priekšmetos, izņemot matemātiku un vēsturi, skolēnu sekmes ir ļoti labas, proti, rādītāji ir krietni virs vidējā līmeņa - 50%. Statistikas veidošanas principi un eksāmena izveides un vērtēšanas principi nosakot, ka rādītāji virs 50% ir labi.
Ilgaža norāda, ka eksāmenos netiek prasīts neiespējamais, tie tiek veidoti atbilstoši mācību priekšmetu standartiem. Citās valstīs eksāmeni esot pat krietni sarežģītāki un jāpārsniedz vēl lielāka procentu robeža, lai tos nokārotu nekā Latvijā, kas ir 5%.
«Nav pamata šaubīties par izglītības kvalitāti nevienā no izglītības iestādēm, bet diskusijas būtu jāuzsāk par to, vai nebūtu jāveido vairāku līmeņu eksāmeni,» domā VISC vadība.
Jau vēstīts, ka vissliktākie vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos šogad vidusskolēniem bijuši vēsturē un matemātikā. Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā skolēnu vidējie sasniegumi ir 37,16%, bet obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā - 37,26%. Matemātikas eksāmenu šogad nav nokārtojuši 132 skolēni. Savukārt vidējie sasniegumi vislabākie ir franču valodā - 66,12%, vācu valodā - 65,92%, bioloģijā - 65,55%, krievu valodā - 64,17%, ķīmijā - 63,73%.
Savukārt obligātajā centralizētajā eksāmenā latviešu valodā vidējie rezultāti ir 55,71%, bet viens izglītojamais eksāmenu nav nokārtojis. Angļu valodas eksāmenā vidējais skolēnu sniegums ir 54,71%, bet fizikā - 53,78%.