Eksperti nemaz neesot devuši slēdzienu, ka bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas gandrīz tūkstoš latu vērtajam pulkstenim, kurš dažas dienas pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzīts par pilnīgi nolietojušos, defektīvu, norakstāmu un pēc tam oficiāli «bez pēdām pazuda», esot nulles vērtība.
Kā jau ziņots, 2007. gada jūnija nogalē — nedēļu pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām — speciāla ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpa Valsts prezidenta kancelejas fondu glabātāja Sarmīte Fogele, kā arī SIA «Mākslas un antikvāro priekšmetu eksperti» pārstāves Inese Sakne un Liāna Liepa, veica Valsts prezidentes saņemtas dāvanas — «Rado» markas rokaspulksteņa — novērtējumu.
Vērtējuma rezultāts bija — prezidentes izmantotais oficiāli 950 latu vērtais pulkstenis pēkšņi izrādījies pilnīgi nolietots: «Komisija konstatēja, ka pulkstenis tiek aktīvi izmantots kopš saņemšanas brīža 2000. gada 22.martā. Pārbaude apliecināja, ka objekts ir nolietots, iegūstot sekojošus neatgriezeniskus defektus: keramikas korpusa bojājums, stikla virsmas plīsums, sprādzes aizdares darbības traucējums.»
Lai gan ražotāja informācija par konkrētā modeļa īpašībām liek apšaubīt šādu defektu iespējamību, Valsts prezidenta kancelejas vadība pēc šā vērtējuma saņemšanas operatīvi — divas dienas pirms V. Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām — nonāca pie secinājuma, ka «objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs».
Šo slēdzienu parakstīja kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, bet to apstiprināja kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs. Pēc tam pulkstenis oficiāli «bez pēdām pazuda», savukārt vēl šogad tieši šāds laikrādis publiskos pasākumos ir redzēts uz V. Vīķes-Freibergas rokas, turklāt nav izskatījies ne nolietots, ne defektīvs.
Tagad atklājoties šiem faktiem, eksperte I. Sakne, kas pērn parakstīja slēdzienu par pulksteņa defektiem, skaidro, ka patiesībā eksperti nebūt neesot devuši slēdzienu, ka pulkstenis zaudējis jebkuru vērtību un tāpēc norakstāms: «Mēs noteicām, ka «Rado» pulksteņa vērtība ir 600–2000 latu. To, ka šis pulkstenis ir norakstāms, mēs nenoteicām. Mēs nosakām tikai pamatvērtību. Tā ir prece, un mēs tik labi neorientējamies cenās. Mēs varam noteikt mākslas priekšmetu cenas. Taču to, ka pulkstenim ir nulles vērtība un tas ir norakstāms, mēs noteikti nenoteicām.»
No ekspertes teiktā izriet, ka Valsts prezidenta kancelejas tālaika vadība lēmumu par pulksteņa norakstīšanu pieņēmusi bez to pamatojoša ekspertu slēdziena.
A. Pildegovičs pagaidām notikušo nav komentējis, bet J. Ruško apgalvo, ka par V. Vīķes-Freibergas pulksteņa norakstīšanu un tālāko likteni viņš neko neatceroties — «tas bija tik sen, un šis gads bija ļoti saspringts».
V. Vīķes-Freibergas sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba uz uzdotajiem jautājumiem ir sniegusi pretrunīgas atbildes, savukārt pati eksprezidente pēc apgalvojuma, ka šī lieta esot viņas politisko konkurentu pasūtījums, ir paziņojusi, ka ne uz kādiem jautājumiem par šo tēmu neatbildēšot.
Pašlaik visa informācija par V. Vīķes-Freibergas pulksteņu lietu ir nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. KNAB rīcībā ir informācija arī par V. Vīķei-Freibergai valsts vizītē dāvinātu gleznu, kas ar kancelejas vadības palīdzību pārtapusi par «tālākai ekspluatācijai nederīgu» privātu dāvinājumu, kā arī vēl citu pulksteni, kurš norakstīts (un arī «pazudis»), jo «tā korpusu ir skārusi mitruma iedarbība». Par šo pulksteni eksperte I. Sakne tagad saka: «Tiešām neatceros, kā mēs noteicām, ka uz to iedarbojies mitrums. Tur bija tik daudz dāvanu. Acīmredzot bija kādas pazīmes, kas par to liecināja.»