Uzturēšanās atļauju izsniegšana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā bija izdevība Latvijai krīzes brīdī stimulēt ekonomiku, šādu viedokli šodien pauda vairākums diskusijas «Uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām. Slazds vai izdevība?» dalībnieku.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš skaidroja, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām bija iespēja Latvijai krīzes laikā atgriezt ekonomikā ļoti lielus gan finanšu, gan ekonomiskos resursus. Viņš sacīja, ka daudzās Vidusjūras un Austrumeiropas valstīs tas tiek uzskatīts par normālu ekonomikas stimulēšanas principu. «Tas ir plaši piedāvāts produkts,» noradīja Liepiņš, piebilstot, ka arī «normālos laikos» tas tika darīts.
Latvijā dzīvo apmēram 66 000 ārzemnieku, 18 000 no viņiem ir termiņuzturēšanās atļaujas - 6000 atļaujas piešķirtas tad, kad viņi veikuši investīcijas Latvijas ekonomikā, pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze.
Roze uzskata, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām nav kļūda, turklāt, daudzi ārzemnieki esot nopirkuši nekustamos īpašumus, pretī neprasot uzturēšanās atļaujas.
«Tas, kā bonuss, ir tikai sarežģījums, jo, ja viņi nedzīvo Latvijā, katru gadu ir jābrauc atskaitīties, jāmaksā valsts nodeva un jāpierāda, ka nekas nav pārkāpts,» sacīja Roze. Viņa gan nenoliedz, ka esošajā likumdošanā būtu nepieciešami uzlabojumi.
Minētajam pievienojās arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere, norādot, ka veikt investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, piemēram, iegādāties īpašumu, ārzemnieki varēja arī, pirms par to tika piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas.
«Mēs ļoti ceram, ka šīs investīcijas netiks nonivelētas uz politisko cīņu altāra. Tas ir leģitīms rīks, ko valstis ir izvēlējušās, izvēlas un var izvēlēties izmantot. Aicinām raudzīties ilgtermiņā. Ja reiz esam to izvēlējušies, varam to attīstīt,» viņa teica.
No citāda skatpunkta uz jautājumu raudzīties aicināja nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma «Latio» valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņaprāt, izsniedzot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām, valsts saņem tai pienākošos naudu - par ārzemniekiem izsniegtajām uzturēšanās atļaujām. «Jebkura cita valsts, kur politiskā situācija nav tik sakaitēta, varbūt šo uzskatītu kā lielu panākumu,» domā Šīns, piebilstot, ka tas valstij devis lielu finansiālu ieguvumu.
Ekonomists Jānis Ošlejs pastāstīja, ka finansiālais ieguvums no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā trīs gadu laikā ir aptuveni 325 miljoni latu.
Ošlejs, pretēji visiem iepriekšpaustajiem viedokļiem, uzskata, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā bija nepareiza pat izmisuma, proti, krīzes, brīdī. Viņaprāt, šādi nekustamajā īpašumā netiek veiktas investīcijas, bet tieši pretēji - tās tiek pārdotas. «Es atsakos šo saukt par investīciju. Mēs pārdodam nekustamo īpašumu, bet radām daudz negatīvu blakņu,» viņš teica.
Līdzīgās domās ir arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). «Tā bija neapšaubāma kļūda, bet mēs bijām dziļā krīzē,» viņš sacīja.
Zīle uzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā nodēvēja par biznesu un piebilda, ka par tā apgrozījumu korekti šobrīd nevar spriest, jo nav zināms, cik daudz no tā paliek Latvijā.
Viņš arī apliecināja, ka nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai!»/LNNK turpina uzstāt uz atteikšanos no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, sākot ar 2014.gadu.
Jau vēstīts, ka laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 419,16 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati, kas iekļauti valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.
Īstenojot investīciju programmas, trīs gados PMLP saņēmusi 2893 investoru un 3990 viņu ģimenes locekļu pieprasījumus termiņuzturēšanās atļaujām un pozitīvu lēmumu pieņēmusi 97,9% gadījumu, izsniedzot 6749 atļaujas. Savukārt kopš 2010.gada 1.jūlija anulēta 201 uzturēšanās atļauja.
Valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem joprojām nav vienprātības jautājumā par uzturēšanās atļaujām, kas tiek piešķirtas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Visiem pieņemamu risinājumu varētu piedāvāt koalīcijas darba grupa.
«Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai!»/LNNK šovasar aicinājusi pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Šī prasība ir viens no priekšnoteikumiem, lai nacionālā apvienība atbalstītu nākamā gada budžetu.
