«Domāju, te ir sava varas viltība. Veca shēma — vispirms pateikt ko tādu, par ko visi šausminās, pēc tam piedāvāt kaut ko, kas tiek «norīts» kā mazākais ļaunums. Kā tas, piemēram, bija ar sākotnējām baumām par progresīvo nodokli,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» valdības rīcību komentē profesors.

Tajā pašā laikā viņam nav pārliecības, ka vara labi zina, ko dara. Rozenvaldam brīžam rodas iespaids, ka varas reakcija ir instinktīva.

«Piemēram, tas, kurā brīdī tika atklāts, ka budžets jāmazina par 500 miljoniem. Šīs atklāsmes sakars ar vēlēšanām liecina, ka varu visvairāk saista pašsaglabāšanās instinkts. Vēlēšanās izdzīvot. Un ne stratēģiski, bet — izdzīvot tūlīt. Lai arī jau pagājuši mēneši, kopš sākām skaidri apzināties, ka ziepes ir lielas, te saskatu zināmu tuvredzību,» skaidro dekāns.

No šādas rīcības viņam rodas iespaids, ka vara vēlas gūt situatīvus panākumus, ka situatīvie apsvērumi ņem virsroku un par stratēģiskiem apsvērumiem tiek aizmirsts un netiek domāts, kas būtu jādara, lai pie varas noturētos ilgākā perspektīvā.

Pēc Jura Rozenvalda domām, pašlaik Latvijā ir visaptveroša krīze un akūti nepieciešamas strukturālās reformas. Ir arī vērtību krīze, jo jāpārvērtē daudz kas no tā, kas iepriekš šķita pieņemams.

«Gan attiecībās starp varu un sabiedrību, gan pašā sabiedrībā. Piemēram, pašvaldību vēlēšanas Rīgā rāda, ka iezīmējas iespēja pārvarēt etnisko nošķīrumu. Nedomāju, ka te viss kārtībā, bet labi, ja krīzes apstākļos tas paiet malā. Protams, pirmais, kas redzams, ir ekonomiskā krīze. Tieši tā atklāja virkni sistēmisku problēmu mūsu sabiedrībā. Man liekas, ka aktuāla ir arī uzticības krīze, kura turpinās un kurai ir tendence padziļināties,» klāsta Rozenvalds.