EM domā par nodokļu atlaidēm energoefektīvākām ēkām (13)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Patlaban idejas līmenī ir iecere energoefektivitāti piesaistīt nodokļu maksājumiem, energoefektīvākām mājām nosakot mazāku nodokļu slogu, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē stāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Par šo ieceri viņš ieminējās, stāstot par "Latvijas enerģētikas stratēģijas 2030" projektu. Viņš gan uzsvēra, ka tā patlaban ir tikai ideja.

Stratēģijas projekts energoefektivitātes jomā paredz vairākus pasākumus.

Piemēram, īstermiņā noteikt ievērojami augstākas izmaksu ziņā efektīvas obligātas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai, kā arī brīvprātīgas klases, tai skaitā "nulles" enerģijas patēriņa ēkas.

Cita iecere ir ar nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instrumentu jaunveidojamās Attīstības finanšu institūcijas ietvaros veicināt intensīvu atbalsta programmu esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku energoefektivitātes palielināšanai, sevišķi daudzdzīvokļu sektorā, kur sagaidāma lielākā atdeve šādiem atbalsta mehānismiem.

Ministrija arī apņēmusies veicināt viedo skaitītāju ieviešanu, palielinot patērētāju izpratni par savu enerģijas patēriņu un radot iespēju to regulēt un samazināt patērēto energoresursu daudzumu. Pavļuts gan šodien sēdē atzina, ka patlaban ir šaubas par izmaksām un atdevi un paredzēts analizēt ekonomiskos efektus, bet skaidrs, ka tā ir nākotne.

Stratēģijas projekts paredz arī noteikt stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām attiecībā uz enerģijas zudumu samazināšanu tīklos, vērtējot investīciju lietderību un 2030.gadā zudumu līmeņatzīmi tuvinot 10%.

EM iecere ir arī stimulēt jaunu patērētāju pieslēgšanu efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām, noteikt siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem pienākumu novirzīt 1,5% no to apgrozījuma gadā energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu darbības energoefektivitātes paaugstināšanu, ieviešot energoauditu un energovadības sistēmu.

Ministrija vēlas stimulēt "zaļā iepirkuma" principu plašāku ieviešanu.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija stratēģiju iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta komitejā informatīvā ziņojuma veidā. Pēc tam, kad tā tiks apstiprināta valdībā, paredzēts virzīt arī pamatnostādnes laikam no 2014.gada līdz 2020.gadam.

Komentāri (13)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu