Divu dienu starpvaldību konferenci, ko dēvē par «konklāvu», apēno asā polemika par ES finanšu ministru lēmumu ļaut Francijai un Vācijai izvairīties no sankcijām par pārmērīgiem budžeta deficītiem. Tomēr ES prezidētājvalsts Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratini ceturtdien paziņoja, ka šīm debatēm nebūs ietekmes uz apspriedi.

Tomēr amatpersonas un analītiķi baidās, ka politiskās kaislības var ietekmēt sarunas par konstitūcijas projektu, kamēr gan lielās, gan mazās dalībvalstis pastiprina cīņu par savu nacionālo interešu aizsardzību.

Galvenās konstitūcijas kritizētājas Spānija un Polija otrdien atkārtoti pauda savu negatīvo attieksmi pret ES konstitūcijas projektu.

«Pagaidām mēs neesam redzējuši neko, kas spētu aizvietot Nicā panāktu vienprātību,» preses konferencē pēc apspriedes ar Polijas premjerministru Lešeku Milleru sacīja Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars. «Nav iemesla, kādēļ Spānijai un Polijai, kas izpildījušas visas savas saistības, (..) būtu jāmaina sava nostāja.»

Pēc ES finanšu ministru vienošanās Asnars izteicās, ka tā ir vēl viens piemērs, kādēļ Spānija un Polija kategoriski cīnīsies, lai pasargātu savas tiesības, ko paredzēja Nicas līgums.

Konstitūcijas tekstu 16 mēnešus gatavoja 105 locekļu konvents bijušā Francijas prezidenta Žiskāra d\'Estēna vadībā, kurš, tāpat kā Eiropas Komisija, vēlas, lai projekts tiktu pieņemts tā sākotnējā formā vai iespējami tuvāk tai.

Galvenais iebildums teksta galvenajiem pretiniekiem — Spānijai un Polijai — ir balsošanas procedūra. Saskaņā ar projektu galvenie lēmumi tiks pieņemti ar vairāk nekā puses ES valstu balsu vairākumu, ja tas pārstāvēs vismaz 60% tās iedzīvotāju. Tā ir tā dēvētā «divkāršā vairākuma balsošana». Polija un Spānija apgalvo, ka tā došot pārāk lielu ietekmi četrām lielvalstīm — Vācijai, Francijai, Lielbritānijai un Itālijai — un mazināšot ne vien pašas Polijas un Spānijas, bet arī daudzu mazo, galvenokārt Austrumeiropas valstu, svaru, kuras pievienojas savienībai nākamajā gadā.

Otrs kompromiss, ko daudzi pieprasa, ir komisāra vieta katrai dalībvalstij, taču projekts paredz ierobežot komisijas sastāvu ar 15 locekļiem.

««Svērtās balsošanas» sistēmas atcelšana (..) likvidē jebkādu iespēju, ka šo līgumu apstiprinās Polijā, vai tas būtu parlamentā vai iespējamā referendumā,» otrdien paziņoja Millers.

Daži analītiķi uzskata, ka ārlietu ministriem netiks dotas tiesības Neapolē pieņemt lēmumus tik delikātos jautājumos kā balsstiesības vai komisāru skaits.

Citi klupšanas akmeņi ir vairākuma balsošana tādās sfērās kā nodokļi, sociālā drošība, tieslietu sadarbība un ES budžets, kā arī ES ārlietu ministra statuss.

Britu mediji šonedēļ vēstīja, ka Lielbritānija ir gatava izmantot savas veto tiesības pret jauno Eiropas konstitūciju, ja tai netiks saglabāta nacionālā kontrole pār galvenajām politiskajām jomām. Lielbritānija vēlas saglabāt sev neatkarīgu varu pār nodokļu, aizsardzības politiku un ārpolitiku, pirms sarunas par ES konstitūciju nākamajā mēnesī ieies kritiskajā fāzē.

Diplomāti apšaubījuši Lielbritānijas klaja veto iespēju, ņemot vērā Londonas aktīvo lomu savienības paplašināšanas procesā, tomēr britu premjerministrs Tonijs Blērs gadiem ilgi uzsvēris, ka Lielbritānija saglabās savu vienpusējo varu pār tādām sfērām kā nodokļi un aizsardzība un nepieciešamības gadījumā izmantos savas veto tiesības.

Itālija un Eiropas Komisija, kas nosodījusi valdības par savu nacionālo interešu uzskatīšanu par svarīgākām nekā savienības kopējais labums, vēlas sarunas noslēgt pēc iespējas drīzāk, lai konstitūciju varētu ratificēt pirms ES paplašināšanās 2004. gada maijā.

Itālijas iesniegto kompromisa priekšlikumu labvēlīgi uztvēra vairākas neapmierinātās valstis, ieskaitot Somiju. Ceturtdien Itālijas laikraksts «Il Corriere della Sera» citēja Somijas premjerministra Mati Vanhanena teikto, ka Romas nesenais piedāvājums «ir pareizā virzienā».

Tomēr daudzas amatpersonas joprojām pauž bažas, ka vispārējā vienošanās var tik sasniegta tikai pēdējā brīdī.