Par vienu no lielākajām naudas atmazgāšanas operācijām, kuru caur Latviju veicis Kazahstānas baņķieris Mukhtars Abliazovs, plaši rakstīts starptautiskajā presē, Latvijā tas palicis maz pamanīts. Lai gan caur mūsu bankām izgājuši aptuveni miljards eiro netīrās naudas, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga».
Darījums notika pirms sešiem gadiem, taču atklājās tikai četrus gadus iepriekš. Kopš tā laika policija cenšas sadzīt pēdas kādiem atlikušajiem naudas krājumiem, arestējusi kazahu baņķiera ģimenes nekustamos īpašumus. Savu mācību guvušas arī bankas. To uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apgalvo, ka transakcijas ir caurspīdīgas un naudas atmazgāšana tiek apkarota.
Abliazovs ir pēdējā laika populārākais Kazahstānas pilsonis, sevi dēvē par cīnītāju pret prezidenta Nursultana Nazarbajeva režīmu un demokrātu. Tomēr šobrīd pret viņu policija veic izmeklēšanu Kazahstānā, Krievijā, Lielbritānijā un arī Latvijā.
Abliazovs ir bijušais Kazahstānas enerģētikas ministrs, nacionālās aviokompānijas vadītājs. Viņa veiksmes pamatā bija vadītāja darbs bankā «Turan Alem». Baņķierim Abliazovam 2007. un 2008.gadā izdevās izveidot vairāk kā 30 ofšorkompānijas, ar to palīdzību izpumpēt no šīs bankas sešus miljardus ASV dolāru. Jau no sākta gala vairāku firmu nominālais direktors bija Latvijas pilsonis Ēriks Vanagels.
Pēdējo mēnešu laikā kazahu baņķiera liktenis bijis skarbs. Bijis spiests bēgt no Londonas satiksmes autobusā uz Franciju pēc tam, kad Anglijas karaliskā tiesa viņam piesprieda arestu apsūdzībās bankas apzagšanā. Vēl četrus miljardus uzņēmīgais kazahs paspējis izvest no Krievijas un Ukrainas. Ablijazovam pat izdevās apkrāpt Karalisko Skotijas banku, tā knapi izglābās no bankrota. Nesen Abliazovu aizturēja pie Kannām Francijas dienvidos. Franču tiesa nolēma deportēt uz Krieviju. Nelīdzēja politiskā patvēruma prasīšana, ne arī stāsti par pretošanos režīmam.
Interesants ir arī mahinatora sievas Almas Šalabajevas stāsts. Itālijas policija viņu pērnā gada vasarā aizturēja Romā, māsas Veneras Seralijevas mājoklī ar viltotu Centrālāfrikas Republikas diplomātisko pasi, kā arī Kazahstānas pasi ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Izrādās, caur mūsu valsti Šalabajevas vīrs Mukhtars Abliazovs arī veicis lielu daļu savu nelegālo darījumu.
Kazahu mahinators savām transakcijām nesmādēja arī Latvijas finanšu sistēmu un 1,2 miljardus dolāru pārsūtīja caur Trasta komercbanku.
Darījuma summa ir aptuvena, jo sūtījumi notikuši daudz un dažādi maksājumu, kredītu un aktīvu pārvešanas rezultātā. Bija iesaistītas arī «Aizkraukles banka», «Rietumu banka», komercbanka «Baltikums», tomēr pamatbizness gāja caur Trasta komercbanku.
«Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, jebkāda veida informācija par banku klientiem ir konfidenciāla un šādas informācijas izpaušana ir stingri ierobežota. Vienlaikus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka Trasta komercbanka nav iesaistīta jebkādā tiesas procesa, kas būtu attiecināms uz M.Ablaizova finanšu darījumiem,» skaidro bankas pārstāve Marina Škoda.
Par Abliazova naudas darījumiem caur Latviju policija ir uzsākusi kriminālprocesu. Bankas darbiniekus aizdomās neturot, pie vainas, iespējams, saukšot darījuma īstenotājus Latvijā, arī Abliazova ģimenes locekļus.
Uzturēšanās atļaujas Latvijā Abliazovu ģimene ieguvusi pateicoties nekustamā īpašuma iegādei. Mājai Piņķos policija uzlikusi arestu. Kādā no rindu mājām viens īpašums pieder Ablijazova sievai Almai Šalabajevai, otrs viņas māsai Venerai Seraļijevai.
Laikraksts «Kazahstanskaja pravda», atsaucoties uz Starptautiskās izmeklējošās žurnālistikas konsorciju, raksta, ka Abliazovu ģimene lietas Latvijā kārtojusi, izmantojot tradicionālos štata direktorus globālajā ofšoru biznesā – Staņislavu Gorinu un Ēriku Vanageli. Vanagelim kādu brīdi pat formāli piederēja 18 miljonu mārciņu vērta pils Londonas centrā ar 40 hektāru plašu dārzu, kur dzīvoja Abliazovs.
«Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē jau no 2010.gada beigām atrodas kriminālprocess par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuru izcelsme ir Kazahstāna un, kuri, iespējams izkrāpti no vienas no Kazahstānas kredītiestādēm. Un attiecīgi šajā procesā notiek izmeklēšana, kurā ir konstatēts, ka laika posmā no 2007.līdz 2008.gadam ir virkne naudas līdzekļu izgājuši cauri vairākām Latvijas kredītiestādēm. Un uz šobrīd lietā notiek aktīva izmeklēšana, kas ir saistīta tai skaitā ar tiesiskās palīdzības lūgumiem, salīdzinoši neliela daļa no šiem līdzekļiem ir arestēta, tāpat ir arestēti vairāki nekustamie īpašumi, kas ir saistīti ar šo lietu,» skaidro Gatis Gudermanis, Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks.
FKTK apgalvo, ka kopš Ablizova darījuma bankas būtiski uzlabojušas kontroles instrumentus. 2008.gadā Trasta komercbanka rīkojusies tā laika likumu ietvaros, tādēļ pret banku uzraugiem juridisku pretenziju neesot.
Šobrīd bankas esot izveidojušas tā saucamo politiski eksponēto personu sarakstu. Šādu klientu darījumi tiekot vērtēti ar īpašu rūpību. Tiklīdz kāds pārskaitījums šķiet aizdomīgs, tā bankai esot pienākums ziņot. FKTK veicot regulāras banku pārbaudes, analizējot naudas plūsmas. Ja uzrādās lieli darījumi, tad prasot bankām pierādīt, kas kam ko sūtījis un par ko.
Abliazova sieva bija viena no 493 Kazahstānas pilsoņiem, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas pēc nekustamā īpašuma vai uzņēmumu daļu iegādes.