Saistībā ar informāciju par vairāku Latvijas komercbanku būtisko lomu Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veiks pārbaudes ar mērķi noskaidrot, vai ziņojumā minētās bankas ir ievērojušas visas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā.
FKTK vērš uzmanību, ka ziņojuma autori norāda - uzņēmumu pieminēšana ziņojumā nenozīmē, ka tās būtu iesaistītas kādās nelegālās aktivitātes. Pēc pašu autoru teiktā, ziņojumā aprakstītās aktivitātes ir pilnībā legālas.
Ziņojumā darījumi tiek saukti par nelikumīgiem, ja tie raisījuši aizdomas, ka tie varētu būt pretrunā ar starptautiskajām normām. Kas attiecas uz Latvijas banku iesaisti, tad ziņojumā tiek minēti pieņēmumi, kas ir jāpārbauda, lai varētu izdarīt kādus secinājumus, norāda FKTK.
Katrai bankai ir jānodrošina normatīvo aktu prasību izpilde, tostarp jāizveido un jāuztur iekšējās kontroles sistēma, kuras darbība ir pietiekami efektīva, lai novērstu jebkurus mēģinājumus iesaistīt banku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā, atgādina FKTK. Iekšējās kontroles sistēmas darbības ietvaros banku pienākums, veicot savu klientu padziļināto izpēti, ir iegūt informāciju par klienta darbības veidu, sadarbības partneriem, plānoto darījumu apmēru un naudas līdzekļu izcelsmi.
Jebkuru aizdomu gadījumos banku pienākums ir par aizdomīgiem klientu darījumiem ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, uzsver FKTK.
Drošības policija ir iepazinusies ar šo publikāciju un izvērtē tajā minētos faktus, aģentūrai LETA pastāstīja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Jau ziņots, ka Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas «C4ADS» izmeklēšanas ziņojumā.
Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.
Ziņojumā «Odesas tīkls» pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.
«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.
Ziņojumā izcelta Latvijas banka «ABLV», kurai, pēc autoru novērtējuma, ir «cieši sakari ar «Odesas tīklu»». Pētījuma autori norāda arī uz aizdomām par naudas atmazgāšanu. Kā apliecinājums tam esot «ABLV» sniegtais finansiālais atbalsts ikgadējās starptautiskās transporta konferences «Jūras dienas Odesā» organizēšanai, kā arī bankas vadības biežā viesošanās dažādās transporta konferencēs Ukrainā.
Ziņojumā arī iekļauti dokumenti, kas apliecina ar Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecību saistīto uzņēmumu «Waterlux AG» un «Phoenix Trans-Servis» veiktos naudas pārskaitījumus caur Latvijas bankām «ABLV» un «Reģionālā investīciju banka».
Ziņojumā norādīts arī uz citām ar Latviju saistītām bankām. Autori gan savā ziņojumā norāda, ka «kompāniju pieminēšana ziņojumā nenozīmē, ka tās būtu iesaistītas kādās nelegālās aktivitātēs, gluži pretēji - vairums no šeit aprakstītajām aktivitātēm ir pilnībā legālas».
