«Manuprāt, cilvēki ir apjukuši un nespēj noteikt savu spēju līmeni,» uzskata SIA «Sporta laboratorija» sporta ārste Sandra Rozenštoka. Viņas pieredze liecina, ka cilvēki nereti nodarbojas tikai ar nūjošanu vai pilatēm, lai gan reāli spētu izdarīt daudz vairāk, lai ne tikai uzturētu, bet arī stiprinātu savu sirdi.
Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Iveta Mintāle atzīst, ka bieži vien cilvēkiem pēc operācijām nepamatoti liek nosēdēt mājās sešus mēnešus, bet pēc tādas dīkstāves vairs negribas ne vien sportot, bet arī strādāt. Turklāt arī paši pacienti ir ļoti neatsaucīgi un ar izbrīnu uztver ārstu mudinājumus nodarboties ar sportu. Lai gan daudziem mājās ir par prāvu naudas summu iegādāti mūsdienīgi trenažieri, tie bieži vien dzīvokļa interjerā kalpo kā abstrakts drēbju pakaramais.
VSIA «Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari»» valdes priekšsēdētāja Anda Nulle atgādina, ka arī jebkurš defekts nenozīmē, ka atlikušais mūžs jāpavada aptaukojoties uz dīvāna. Pirmkārt, sports palīdz uzturēt rehabilitācijas procesā sasniegtos rezultātus, bet, otrkārt, kalpo sekundārajai profilaksei. «Speciālisti jau būtu, RSU Rehabilitācijas fakultātē tiek īstenota studiju programma Veselības sports, taču nepieciešama ir arī tautas vēlme. Lai viena tante otrai stāsta, cik tas ir moderni un forši.»
Ja reiz par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā ierēdņa vidējais ķermeņa masas indekss liecina, ka par sportu intereses nav, tad varbūt iniciatīva jāuzņemas Aizsardzības ministrijai. Tepat Somijā valda pārliecība, ka katram jāmāk izdzīvot mežā, tādēļ nav brīnums, ja pasaulē lielākajās orientēšanās sacensībās vairums dalībnieku ir somi. Tātad Somija ik gadu var deleģēt lielu skaitu iedzīvotāju, kuri mežā var noskriet 10km.
Un, tad nemaz nav jāslēpjas aiz NATO brāļu mugurām, jo tauta pati par sevi ir veselīga un stipra. Tā saprot, ka prestiži ir būt skaistam, gudram un veselam, nevis piebraukt pie lielveikala ar jaunāko Poršu.
