Virs Siksta kapelas trešdienas vakarā pacēlušies balti dūmi, kas nozīmē, ka ievēlēts jaunais pāvests. Tas ir līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo no Argentīnas.
Foto: Ievēlēts jaunais pāvests; viņa izraudzīšanās visiem sagādājusi pārsteigumu (401)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz pāvests ievēlēts konklāva otrajā dienā.
Jaunā pāvesta vārds ir Francisks, nevis Francisks I, kā jau pirmajās stundās pēc ievēlēšanas viņu sākuši dēvēt pasaules mediji, paziņojis Vatikāna oficiālais pārstāvis Federiko Lombardi.
Pāvests oficiāli tiks dēvēts par Francisku līdz brīdim, kad šādu vārdu izvēlēsies vēl kāds no nākamajiem pāvestiem, sacīja Lombardi. Tikai tad pāvestu Francisku varēs sākt dēvēt par Francisku I.
Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.
Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās Francijas kardināls Žans Luiss Toro, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Annuntio vobis gaudium magnum. Habemus Papam» («Es pavēstu Jums lielā priekā. Mums ir pāvests»).
Atšķirībā no citām reizēm ticīgo prieku par jauno pāvestu neslāpēja sēras par iepriekšējā baznīcas galvas nāvi, jo Benedikts pirmo reizi septiņu gadsimtu laikā pats atkāpies no amata.
Paziņojumu par argentīnieša ievēlēšanu pāvesta amatā ar ovācijām sveica arī ticīgie Buenosairesā. Pārsteiguma pilna sajūsma tika izsaukta arī citviet Latīņamerikā.
«Tā ir liela dāvana visiem Latīņamerikā. Mēs gaidījām 20 gadsimtus. Tas bija tā vērts, lai gaidītu, » AP citē puertorikāņu franciskāņu mūku Hosē Antonio Krusu, ar kuru aģentūras korespondents sarunājies Sanhuanā. «Ikviens no Kanādas līdz pat Patagonijai jūtas svētīts. Tas ir notikums.»
Īsajā uzrunā no Svētā Pētera bazilikas balkona jaunais pāvests izteicās, ka kardināli, šķiet, «devušies līdz pasaules malai», lai viņu atrastu. Francisks arī aicināja pasauli iet pa mīlestības un brālības ceļu, kā arī, vēršoties pie pūļa laukumā, mudināja ļaudis aizlūgt par viņu.
Bergoljo ievēlēšana visiem sagādājusi pārsteigumu, jo viņa vārds iepriekš nemaz netika minēts favorītu vidū, lai gan tiek uzskatīts, ka 2005.gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI, Bergoljo balsojumā esot palicis kā otrais.
76 gadus vecais Bergoljo kļuvis par katoļu baznīcas vēsturē pirmo Amerikas pārstāvi pāvesta krēslā. Viņš ir arī pirmais neeiropietis, kam baznīcas vadība uzticēta pēdējās tūkstošgades laikā. Iepriekšējais neeiropietis, kas astotajā gadsimtā sēdās Svētajā Krēslā, bija Sīrijā dzimušais Georgs III. Viņš ir arī trešais pāvests pēc kārtas, kas nav itālis, un vienlaikus - pirmais jezuīts, kam likta galvā tiāra.
Domājams, ka Bergoljo ievēlēšana ir zināms kompromiss. No vienas puses, viņš pārstāv Latīņameriku, kur mīt aptuveni 40% no 1,2 miljardus lielās pasaules katoļu saimes. Tādējādi viņa ievēlēšana varētu apmierināt prasības baznīcas vadību uzticēt kādam, kas pārstāv kontinentu, kur ticība ir dzīvības pilna un nesirgst ar pagurumu, kādu piedzīvo draudzes Eiropā.
No otras puses, jaunais pāvests ir jau ievērojamā vecumā, kas liek domāt, ka viņa pontifikāta laikā nav gaidāmas kādas radikālas reformas un ka viņš būs vēl viens «pārejas pāvests».
Bergoljo tiek uzskatīts par konservatīvu, taču vienlaikus pazīstams ar savu pazemību. Lielāko daļu savas karjeras viņš aizvadījis Argentīnā un bieži uz savu darbavietu dodas ar autobusu.
Bergoljo sprediķiem Argentīnā esot liela ietekme, un bieži tajos uzsvērta sociālā iekļaušana un netieši kritizēta valdība par sabiedrības izstumto ignorēšanu.
Vienlaikus viņš asi iestājies pret geju laulībām, 2010.gadā to legalizēšanu nosaucot par «mēģinājumu sagraut Dieva plānu».
Viņa izvēlētais pāvesta vārds izsauc asociācijas ar Asīzes Francisku, kuru esot uzrunājis Dievs, uzticot sagrautās baznīcas atjaunošanu.
Tas daļai ekspertu liek izteikt pieņēmumus, ka tādējādi jaunais pāvest centies, no vienas puses, uzsvērt savu pazemību un atteikšanos no pasaulīgajiem labumiem, bet no otras - gatavību uzņemties baznīcas reformēšanu laikā, kad tā piedzīvo smagu krīzi.