Ķīnas Starptautiskajā rūpniecības gadatirgū Šanhajā otrdien izstādīts Mēness visurgājēja modelis, dodot sabiedrībai nelielu ieskatu citkārt lielā slepenībā turētajā kosmosa programmā.
Foto: Ķīna sniedz nelielu ieskatu lielā slepenībā turētajā kosmosa programmā (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zeltainais robots ar sešiem riteņiem un spārnveida saules paneļiem pirmajā izstādes dienā piesaistīja plašu apmeklētāju uzmanību.
Šanhajas Kosmosa inženierzinātnes institūts, kas izstrādājis šo tehniku, atklāja, ka oriģināls tiks palaists kosmosā decembra sākumā ar raķeti «Long March 3B». Plānots, ka robots veiks Mēness virsmas izpēti.
Institūts, kas ir kompānijas «China Aerospace Science and Technology Corp.» apakšstruktūra, apgalvo, ka viņiem izdevies panākt vairākus būtiskus uzlabojumus, tostarp jaunais robots esot aprīkots ar autonomu navigācijas sistēmu un zinātniekiem izdevies panākt labāku riteņu saķeri ar zemes virsmu, kā arī tas spēj uzbraukt līdz pat 30 grādu slīpās augstienēs un pārvietoties ar ātrumu līdz pat 200 metriem stundā.
Lai izvēlētos vārdu jaunajam visurgājējam, Ķīnas ziņu aģentūra «Siņhua» sākusi aptauju internetā.
Ķīna kosmosa izpētes jomā vēl nav guvusi tik lielus panākumus kā ASV un Krievija, taču tās kosmosa programmai ir ambiciozi mērķi, tostarp aizsūtīt astronautus uz Mēnesi un līdz 2020.gadam uzbūvēt orbitālo staciju.
2003.gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa misijas «Šeņdžou 5» laikā 14 reizes apriņķoja Zemes orbītu.
Pērnajā jūnijā ķīniešu astronauti pirmo reizi manuālā režīmā veica sava pilotējamā kosmosa kuģa «Šeņdžou 9» saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju «Tiaņgun-1», kas kosmosā tika nogādāta 2011.gada septembrī.
Tas bija pirmais Ķīnas pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2008.gada septembra un kopumā ceturtais.