Samazināt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma lielumu jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands solīja jau priekšvēlēšanu kampaņā.

Šādi Olands acīmredzot vēlas novilkt skaidru robežu starp sevi un savu priekšgājēju Nikolā Sarkozī, kura atalgojuma apmērs pēc stāšanās amatā 2007.gadā pieauga par 170% līdz 19 000 eiro (13 353 latiem) mēnesī.

Tikmēr ministri uzsver, ka valdības galvenā prioritāte būs Eiropas parādsaistību krīzes risināšana un iestāšanās par Olanda solījumu nodrošināt, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika atgriežas uz izaugsmes ceļa.

«Mūsu prioritāte ir atšķetināt krīzi Eiropā,» telekanālam BFMTV skaidroja ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. «Es esmu dziļi eiropeisks, bet mums ir vajadzīga citāda Eiropa, Eiropa, kas ir daudz vairāk koncentrējusies uz darbavietām.»

Tikmēr Francijas jaunais finanšu ministrs Pjērs Moskovisī ceturtdien atkārtoti uzsvēra, ka Parīze neratificēs ES fiskālās disciplīnas līgumu, ja tajā netiks iekļautas normas ekonomikas izaugsmes stimulēšanai.

«Jau skaidri pateikts, ka līgums netiks ratificēts tāds, kāds tas ir, un tas jāpapildina ar sadaļu par izaugsmi, ar izaugsmes stratēģiju,» intervijā telekanālam BFMTV paziņoja jaunais finanšu ministrs.

«Mums jāpārorientē Eiropas atjaunošana, bet nepagriežot muguru budžeta disciplīnai,» viņš piebilda.

«Es vēlos izteikties ļoti skaidri, Fransuā Olands ir teicis to atkārtoti, mums jāķeras pie valsts parāda, jāsamazina budžeta deficīts un jānodrošina Francijas pozīcijas. Tas ir būtiskākais, valsts, kas uzkrāj parādus, ir valsts, kas kļūst vājāka,» norādīja Moskovisī.

Jau ziņots, ka ES fiskālās disciplīnas līgumu pēc smagām pārrunām martā parakstīja 25 no 27 ES dalībvalstīm, šādi cerot risināt eirozonas hronisko parādsaistību krīzi. Tomēr smagie fiskālie taupības pasākumi daudzās valstīs ir izsaukuši asu pretestību jaunajam ES līgumam.

Jaunievēlētais Francijas prezidents Olands ir solījis panākt grozījumus tajā, iekļaujot normas, kas priekšroku dotu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis deficīta samazināšanai.

Otrdien Olands ieradās vizītē Vācijā, kur apsprieda šo jautājumu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Tā bija pirmā Merkeles un Francijas jaunā prezidenta tikšanās. Jau pirms tās bija zināms, ka abiem politiķiem būtiski atšķiras uzskati par piemērotākajām metodēm cīņā pret eirozonas parādsaistību krīzi. Taču tikšanās laikā Merkele un Olands atzina, ka noteiktos jautājumos attiecībā uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu viņu domas ir līdzīgas.