Pazīstamais mūziķis un producents Kristaps Krievkalns maijā svinēs savu 40. jubileju un tai par godu veidots koncerts «40. takts», kas notiks 22. maijā Kongresu namā. Tāpat maijā paredzēts izdot arī disku ar nosaukumu «40. takts», kurā skanēs Kristapa oriģinālmūzika, ko izpildīs Latvijā zināmi dziedātāji.
Kā saka Kristaps, 40 gadi ir pagājuši kā dziesmas taktis ar dažādu taktsmēru, melodija skanējusi gan mažorā, gan minorā. Šajā laikā krātās emocijas un sastaptos cilvēkus Kristaps vēlas apvienot vienā –«40. taktī».
Daudz esi strādājis kā producents, bijis dažādu žūriju sastāvā. Kas tevi iedvesmoja radīt oriģinālmūzikas albumu un koncertu?
Pirmo reizi mēs sākām spēlēt aptuveni 1993. gadā. Visu šo laiku es esmu pavadījis strādājot dažādos šovos, darbojies studijā un aranžējis albumus dziedātājiem, - ir pagājuši jau aptuveni 20 gadi. Tagad ir pienācis brīdis, kad es gribu pats izteikties, gribu parādīt savu redzējumu.
Vai var teikt, ka šo gadu laikā ir nobriedušas idejas un domas?
Varbūt, drīzāk tā. Piemēram, es redzu dziedātāju, kas ir atnācis pie manis un viņam ir dažādas domas par to, kas viņam labi izskatās. Tas ir kā ar apģērbu. Bet ne vienmēr cilvēkam pašam ir taisnība. Bieži vien šī laušana ir sarežģīta, bet tādā veidā es paužu savu redzējumu un kopīgiem spēkiem mēs varam nonākt pie rezultāta.
Un kā ir šobrīd, vai tevi tagad arī kāds biksta vai lauž?
Mani ļoti palīdz sieva. Ir tā, ka es esmu spēlējis lielus koncertus, bet parasti viss pārējais jau ir gatavs. Menedžmenta kompānija jau ir daudzas lietas izdarījusi, taču tagad ir tā, ka man pašam ar to ir jātiek galā. Tagad es saprotu jaunos dziedātājus, cik viņiem Latvijā ir grūti. No viņiem tiek prasīts viss - ir jābūt atpazīstamam, jārūpējas par programmu, kā arī organizāciju un tas ir sarežģīti. Šobrīd man ir cilvēks, kurš mani uzmundrina, palīdz un ir vieglāk tikt ar to galā.
Cik ilgi tapa tavs albums?
Idejiski es par to sāku domāt pagājušajā vasarā. Bet darbu es sāku aptuveni decembra beigās.
Ko tev nozīmē šis albums «40. takts»?
Man tas nozīmē daudz, jo tajā piedalās man ļoti tuvi draugi - cilvēki, ar kuriem es esmu pavadījis ļoti daudz laika. Piedalīsies arī divi mākslinieki, kuri dzīvo ārzemēs, piemēram, Gunārs Kalniņš dzīvo Spānijā, vēl kāds Francijā. Tā mēs lēnām attālinamies, taču es priecājos, ka man izdevās apvienot visus draugus, kas arī piedalīsies šajā projektā. Man tas būs draugu albums, un nozīmīga ir kopā būšana - tieši tādā ziņā man tas ir svarīgs.
Dzimšanas diena nereti ir pārdomu laiks, vai tev ir radušās kādas jaunas domas?
Es zinu, ka mūziku es nepametīšu, bet noteikti, ka kaut kas mainīsies. Ir domas, ka es vairāk varētu mēģināt pievērsties kompozīcijai.
Mūziķiem ir īpaša saikne ar skaņām, bet kādas ir tavas attiecības ar klusumu?
Klusums man ir hipnotizējošs. Esmu dzimis Rīgā un šeit arī uzaudzis un pavadījis lielāko daļu laika. Bet manai mātei lauki ir Madonas pusē un tur ir pilnīgs klusums, kas man liekas hipnotizējošs. Es neesmu pieradis pie pilnīga klusuma, arī pēc koncertiem, kad es braucu mašīnā, man tur valda klusums. Mašīnā man speciāli nav magnetefona, jo tas ir laiks, kad es varu sakopot domas, analizēt labo un slikto.
Koncertā «40. takts», kas notiks 22. maijā Kongresu namā piedalīsies arī Māra Krievkalne, Madara Celma, Ingus Pētersons, Edvīns Zariņš, Normunds Rutulis, Ieva Kerēvica, Aija Andrejeva, Marija Naumova un Ginta Krievkalna kā arī citi mūziķi.
