Tuvojas Jaunais gads un domas par atvaļinājumu un sniega sajūtu jau silda visu ziemas prieku mīļotāju sirdis. Domās pārcilājam vietas, kur jau būts un virsotnes, kuras plānots sasniegt šogad. Diemžēl, pacilājošās sajūtas liek aizmirst, ka vienīgās fiziskās aktivitātes šogad ir bijušas peles bīdīšana un klaviatūras taustiņu klabināšana, pārskrējieni no mājas uz auto un no auto uz darbu, kā rezultātā, brīvdienas bieži vien beidzas krietni vien ātrāk, nekā bijām ieplānojuši.
Runa ir par tipisku, aizņemtu mūsdienu cilvēku, kuram ikdiena nav saistīta ar fiziskām aktivitātēm un treniņiem, bet, kuri reizi gadā izbrīvē laiku un brauc uz kalniem baudīt ziemas priekus.
Pēc sabiedriskās organizācijas «Sniega Klubs» apkopotajiem datiem, sezonas laikā uz kalna traumas vidēji gūst 350 cilvēki, tipiskākās traumas ir dažādas brūces, apakšdelmu lūzumi, roku un kāju muskuļu sasitumi un sastiepumi, saišu satiepumi un trūces.
Premium Medical fizioterapeite Ilze Minkevica skaidro, ka šādi savainojumi raksturīgi gadījumos, kad cilvēks nesamēro savu vēlmi ar reālu varēšanu.
«Brūces, apakšdelmu lūzumi, muskuļu sasitumi – tās ir kontakta traumas. Šīs traumas saistītas ar iemaņu, uzmanības un pārdrošības jautājumu.
Muskuļu un saišu sastiepumi, izmežģījumi – šāda veida traumu cēloņi ir ikdienas mazkustīgais dzīvesveids. Tā rezultātā jau 30-40 gadu vecumā «biroja cilvēku» apgrūtina tipiskas problēmas ar mugurkaulu un plecu zonu (piem. osteohondroze u.c.), tāpat arī ķermeņa muskulatūra nav pietiekoši attīstīta, tādēļ nav piemērota īslaicīgām, taču pārmērīgām slodzēm. Noteikt, kāda veida fiziskā aktivitāte būtu vajadzīga, var ņemot vērā cilvēka vispārējo veselības stāvokli, kustību-balsta aparāta stāvokli saistot ar attiecībām ar esošajām fiziskajām aktivitātēm», skaidro I. Minkevica
Kā rīkoties, lai ilgi gaidītais, sūri grūti krātais ceļojums nepārvēršas mērenā murgā? Dr. I. Minkevica iesaka:
• Pirms kalna – iesildīties un stiepties, visas locītavas, visus muskuļus, īpaši kājas. Vismaz 30 min.
• Pēc kalna – lai cik esi noguris, kārtīgi izstaipīt visus muskuļus, īpaši kāju muskuļus, vismaz 15-30min., citādi, vājāk sagatavots cilvēks, pēc dienas vai divām nevarēs piecelties, paiet, par slēpošanu nemaz nerunājot.
«Svarīgāk visu augstāk minēto būtu atcerēties tieši jau pieredzējušiem braucējiem, izbijušiem sportistiem un tikai tad iesācējiem. Jo pieredzējušie biežāk ir neuzmanīgi un biežāk pārvērtē savus spēkus, » piebilst I. Minkevica.
Augstākminētās traumas reti var palikt nemanītas lielo sāpju dēļ, tomēr daudz nopietnāki simptomi bieži vien paliek nepamanīti un norakstīti uz citiem apstākļiem - tie ir organisma brīdinājumi par sirds un asinsvadu slimībām.
«Sniega Klubs» sniegtie dati liecina, ka dažāda rakstura saslimšanas uz kalna, t.sk. problēmas ar sirdi, ir procentuāli gandrīz tikpat daudz kā augstākminētie sastiepumi un sasitumi.
Premium Medical kardioloģe Iveta Norko brīdina: » Ja kaut reizi ir bijusi sajūta, ka trūkst elpas, sirds «kāpj pa muti ārā», vai gluži pretēji – stājas, pastiprināti auksti sviedri, vājums, tas nebūt nav tikai no nepareiza apģērba, pārāk daudz lietota alkohola vai pārēšanās, kas bieži vien gadās šādos izbraukumos u.c. apstākļiem. Šīs sajūtas ir vēstneši, ka sirds nespēj tikt līdzi mūsu izvēlētajai slodzei.»
Pēc I. Norko pieredzes, uzmanība jāpievērš arī tādiem simptomiem kā galvas reiboņi, sāpes vai smaguma sajūta krūtīs, īpaši krūšu kaula rajonā, velkoša rakstura sāpes kreisajā rokā un žoklī. Svarīgi, ja sūdzības parādās pie slodzes un pāriet slodzi pārtraucot. Īpaši smagā situācijā var būt pat runas traucējumi, vai vājuma sajūta kādā loceklī - tas varētu liecināt par hipertonisko krīzi ar smadzeņu asinsrites traucējumiem. Tomēr visbiežāk novērotās pazīmes ir sirdsklauves, paaugstināts nogurums, elpas trūkums.
«Minētie simptomi var liecināt par smagu sirds - asinsvadu problēmu, kas var novest pie insulta, miokarda infarkta. Kā «provokators» šiem gadījumiem kalpo asinsspiediena krīze. Un šīs saslimšanas diemžēl bieži vien beidzas ar invaliditāti,» skaidro Premium Medical kardioloģe. Pēc I. Norko ieteikuma, pie minētajiem simptomiem vajadzētu pārtraukt slodzi un meklēt mediķu palīdzību.
Kā lai nosaka, vai mūsu gadījumā tie tiešām ir tikai blakusapstākļi, kas liek mums justies slikti, vai tas ir mūsu organisms, kas sauc pēc palīdzības?
«Sezonālajiem sportistiem, tāpat kā citiem normāliem cilvēkiem, nepieciešams sekot līdzi savai veselībai, sevišķi tās atbilstībai izvēlētai fiziskajai slodzei. Profilaktiski slodzi var izvērtēt ar veloergometrijas metodi, kad var konstatēt arī «slēptu» asinsspiedienu. It īpaši šāda pārbaude ieteicama, ja fiziskās slodzes nav regulāras. Hipertenzijas slimniekiem jābūt pārliecinātiem par spiediena kontroli. Jebkurā gadījumā, slodzi jāuzsāk pakāpeniski,» ir pārliecināta kardioloģe I. Norko.
Klīnikā «Premium Medical» ir īpaši izstrādāta programma «Power check-up», kuras ietvaros var notestēt savu spēku: sirdsdarbību fiziskās slodzes ietekmē, kardiogrammu miera stāvoklī, pārbaudīt organisma vitālos rādītājus, kā arī svarīgākos asinsanalīžu rādītājus. Tāpat zinošs fizioterapeits var izvērtēt balsta un kustību aparātu, tā gatavību dažādām slodzēm.
Pēc visu augstākminēto pārbaužu rezultātu apkopojuma, varēsim saprast un izvēlēties, vai šogad draugiem būtu ieteicams demonstrēt trīskāršo salto, vai tomēr pieticīgi palikt pie divkāršā un saglabāt savus muguras skriemeļus vietā, vai gūt sirdsklauves no pārslodzes, neskaitāmas stundas lidojot no kalna augšā un lejā, vai tomēr ļaut sirdij sist straujāk no satikto cilvēku klātbūtnes.
