Grībauskaite: Lietuvai nav laika diskusijām par sašķidrinātās gāzes termināli

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lietuvai nav laika garām diskusijām par sašķidrinātās gāzes termināli, šodien kopīgā preses konferencē ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Lietuva nevar diskutēt par sašķidrinātās gāzes termināli divus trīs gadus, mums tam nav laika. Mēs pārāk dārgi maksājam par gāzi, tāpēc Lietuva nediskutē, nelūdz no Eiropas Savienības naudu, bet vienkārši ceļ,» uzsvēra Grībauskaite.

Viņa skaidroja, ka šodien Lietuvas parlaments balsoja par nelielu sašķidrinātās dabas gāzes termināļa celtniecību, kas paredzēts pašas Lietuvas vajadzībām. Vienlaikus pēc tā uzcelšanas, termināļa jaudas būs pieejamas arī Latvijai.

«Tas nekādā veidā netraucē nekādiem risinājumiem Latvijā, kādus Latvija tikai vien vēlēsies pieņemts,» sacīja Grībauskaite, minot, ka šajā projektā Lietuva nepretendē uz Eiropas finansējumu. «Lietuva to darīs ar saviem spēkiem un saviem līdzekļiem. Mēs to spēsim uzcelt paši.»

Grībauskaite uzskata, ka Baltijas valstis atpaliek gāzes tirgus veidošanā. «Ir ļoti svarīgi, ka visas Baltijas valstis radītu visu resursu tirgu, kur mūsu cilvēki varētu saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nevis monopolu diktētām cenām. Baltijas valstīm ir jācīnās par enerģētisko drošību, par tās paplašināšanu un stiprināšanu un jaunu enerģētisku piegādātāju meklējumiem.»

Grībauskaite uzskata, ka gāzes sektorā jāmeklē papildu piegādātāji no dažādiem pasaules reģioniem, ne tikai austrumiem. «Tāpēc ir nepieciešams izmantot Inčukalna glabātavu, un Latvija var un kļūs par Baltijas valstu reģiona gāzes uzglabāšanas centru. Tam ir nepieciešams apvienot gāzes nodošanas iespējas starp Poliju, Lietuvu un Latviju.»

Savukārt attiecībā uz Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu Lietuvas prezidente norādīja: Visagina var kļūt par visu Baltijas valstu ekonomikas veicināšanas projektu. «Tas ir izaicinājums visām trīs Baltijas valstīm, vai mēs spēsim to uzcelt. Vai tas būs visiem mums izdevīgs un noderīgs? Tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tas būs ilgtermiņa projekts vairākām politiskajām paaudzēm, un to mēs varam izdarīt tikai visi kopā, ne pa vienam.»

Bērziņš, atbildot uz jautājumu, vai lielie enerģētikas projekti nav sabojājuši Latvijas un Lietuvas attiecības, norādīja, ka šādam apgalvojumam pretim runā savstarpējās sadarbības rezultāti. Proti, pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm pieaudzis par 42%. Turklāt Latvijas un Lietuvas tirdzniecība veido aptuveni 18% no Latvijas kopējā tirdzniecības apjoma.

«Daudzas šīs lietas ir nākotnes lietas. Visagina ir 60 gadu projekts, nav brīnums, ka ir ļoti sarežģīts process. Visagina ir skaidrs komerciāls projekts abu valstu lielākajām energokompānijām,» uzsvēra Bērziņš.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka sarunā ar Lietuvas kolēģi Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas līdzdalība Visaginas AES projektā nemainīgi balstās tikai uz komerciālā izdevīgu principu, ko šobrīd izvērtē nacionālais enerģētikas uzņēmums «Latvenergo». Termiņš lēmumam par koncesijas līgumu kompānijām jāpieņem līdz 28.jūnijam.

Tāpat viņš norādīja, ka jautājums par sašķidrinātās gāzes termināli ir pilnīgi atklāts, un jau rudenī šajā jautājumā gaidāms Eiropas Komisijas atzinums. Latvijas prezidents arī piebilda, atkarībā no Komisijas atzinuma Latvija paudīs savu pozīciju, lai gan līdzšinējā Latvijas nostāja nav mainījusies, proti, viena - Baltijas valstīm vienota - sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība būtu visefektīvākais lēmums.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu