Valsts akciju sabiedrībai (VAS) «Latvijas Hipotēku un zemes bankai» būs tiesības veikt ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz otrdien, 10.decembrī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi astoņos likumos, portālu «Apollo» informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.
Likumprojekti nodrošinās Latvijas Hipotēku un zemes bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Līdz ar likuma grozījumiem paredzēts, ka banka atteiksies no kredītiestādes licences, grozījumos konkretizējot likumdevēja vēlmi pēc reorganizācijas nepieprasīt bankai cita veida licencētas vai reģistrētas finanšu iestādes statusa nepieciešamību.
Likumprojekta autori norāda, ka vēl pašlaik Latvijas Hipotēku un zemes banka nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu.
Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta vietniece Aija Zitcere šodien deputātus informēja, ka grozījumi likumos nepieciešami, jo valdība pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija tiks veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un dibinot jaunu holdinga vadošo sabiedrību. A.Zitcere sacīja, ka jaunizveidotās institūcijas sākotnējais kapitāls būs 400 130 latu, bet pēc reorganizācijas procesa pabeigšanas tas būs 150 miljoni latu, iekļaujot arī apvienoto sabiedrību meitas uzņēmumus.
Tautsaimniecības komisijas deputāti interesējas, kad tieši jaunā institūcija sāks strādāt un vai, reorganizējot esošās institūcijas, netiks apturētas atbalsta programmas vai aizkavēta atbalsta sniegšana, piemēram, lauksaimniekiem. Atbildīgie ierēdņi deputātiem atbildēja, ka jaunā institūcija tiks dibināta līdz šī gada beigām.
Grozījumu likumā «Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās», grozījumu likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», grozījumu likumā «Par zemes komisijām», grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, grozījumus likumā «Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās», grozījumu likumā «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos», grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju», kā arī grozījumu likumā «Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību» trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.
Tāpat šodienas sēdē komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru komersantiem. Plānots, ka turpmāk šiem komersantiem nebūs vairs VAS «Elektroniskie sakari» atsevišķi jāskaņo elektronisko sakaru tīkla būvprojekts pirms iesniegšanas būvvaldē.
