Šodien plkst.00.00 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits palielinājies līdz 28, jo blokam pievienojusies Horvātija.
Horvātija kļūst par ES 28.dalībvalsti (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zagrebā pievienošanos ES svin ar plašām svinībām pilsētas lielākajā laukumā, kur pulcējušies tūkstošiem cilvēku, vietējās un ārvalstu amatpersonas, tostarp Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Savukārt uz Horvātijas robežpunkta ar Slovēniju pusnaktī simboliski tika noņemts uzraksts «muita», bet uz robežas ar Serbiju uzstādīta zīme «Eiropas Savienība».
«Tas patiesi ir vēsturisks mirklis,» Horvātijas oficiālās pievienošanās priekšvakarā paziņoja van Rompejs, piektdien Briselē notikušajā samitā izraisot klātesošajam Horvātijas premjeram Zoranam Milanovičam veltītu aplausu vētru.
«Jūs vienmēr esat bijis eiropietis. Tagad jūs esat pilntiesīgs mūsu Eiropas Savienības loceklis. Jūsu valsts ir smagi strādājusi», lai iestātos ES, norādīja van Rompejs. «Tas nozīmē jaunas iespējas, bet arī jaunus pienākumus. Tas nozīmē kopīgu nākotni.»
Horvātijas uzņemšana ES ir septītā reize, kad savienība paplašinājusies. Un tā atgādina mums visiem par «Eiropas» projekta galveno mērķi - «dzīvot kopā mierā, dzīvot kopā pārticībā» -, norādīja van Rompejs.
Tomēr, neskatoties uz svinībām, pacilātajām uzrunām un lielo izkārtni, kas rotā Eiropas Komisijas (EK) ēku Briselē un vēsta par Horvātijas iestāšanos ES, vērojama vien niecīga pacilātība par vēl vienas grūtībās esošas valsts pievienošanos blokam.
Pirmā ES jaunā dalībvalsts kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007.gadā izrādās arī visai nepopulāra bloka iedzīvotāju vidū, aptaujas datiem liecinot, ka vairums eiropiešu neatbalsta paplašināšanos pēc vairākus gadus ilgušās recesijas un taupības.
«Šīm kāzām nesekos medusmēnesis, ņemot vērā pašreizējā socioekonomiskā un politiskā konteksta sarežģītību,» norāda Eiropas Politikas centra (EPC) eksperte Korina Stratulata.
«Tā vietā Horvātija uzreiz nonāks atturīgās laulībās, un tai būs sevi jāpierāda,» uzsver Stratulata, norādot uz ne tik priekpilno noskaņojumu ES varas gaiteņos, ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas valsts ekonomikas pasliktināšanos.
EK jau brīdinājusi Horvātiju, ka tai varētu tikt piemērota sankciju procedūra, ja tā nākamgad pārsniegs ES noteikto parādsaistību līmeni 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, kā liecina pašreizējās prognozes.
Horvātija prognozē, ka valsts ekonomika šogad pieaugs par 0,7% un par 2,4% nākamgad, bet EK tai lēš 1% kritumu šogad un vien vāju atveseļošanos nākamgad ar 0,2% izaugsmi.
Tikmēr budžeta deficīts šogad prognozēts 4,7% apmērā, bet nākamgad tas varētu sasniegt pat 5,6% no IKP, krietni pārsniedzot ES noteikto 3% limitu. Vienlaikus bezdarbs Horvātijā varētu palielināties virs 18%.
«Horvātijai draud būtiski sarežģījumi,» pagājušajā mēnesī ziņojumā norādīja EK, uzsverot uz nepieciešamību atjaunot izaugsmi, stiprināt valsts finansiālo stāvokli un veicināt konkurētspēju.
Tajā pat laikā Vācijas laikraksts «Bild» ir mazāk diplomātisks.
«Parādsaistības, korupcija un augsts bezdarbs. Tā ir Horvātija,» norāda laikraksts. «Šī ir nākamā Grieķija, kas no Berlīnes izsūks vairākus miljardus eiro.»
ASV auditorfirmas «Ernst&Young» pagājušajā mēnesī publiskotais pētījums liecina, ka Horvātijā ir otrs augstākais korupcijas līmenis Eiropā - tieši aiz Slovēnijas, kas ES pievienojās 2004.gadā un kuras ekonomika arī nonākusi grūtībās.
Eiropas iedzīvotāju aptaujas arī nesniedz atbalstu Horvātijas iestājai ES.
EK socioloģisko pētījumu centra «Eurobarometer» veiktā aptauja pēc Bulgārijas un Rumānijas iestāšanās ES liecināja, ka 49% eiropiešu atbalsta bloka paplašināšanos, un vien 39% pauda pretestību.
Taču nu šis īpatsvars ir krietni mainījies, un pērn veiktā aptauja norāda, ka tikai 38% atbalsta paplašināšanos, bet 52% ir pret to.
Horvātija gan ir veikusi ievērojamus pūliņus kopš pirmās pieteikšanās uzņemšanai ES 2003.gadā, tostarp reformējot tieslietu sistēmu, palielinot cīņu pret korupciju un nodrošinot lielāku minoritāšu aizsardzību.