Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules – aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs, pirmdien vēstī laikraksts «Diena».
Laikraksts vēstī, ka lēmums maksāt vai nemaksāt sodus būs uz katra paša sirdsapziņas, jo reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies.
Tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) norāda, ka tas ir solis uz priekšu un pieļauj, ka 30-40% piemēroto sodu arī nomaksās.
Jaunai Eiropas Savienības (ES) direktīvai, kas paredz informācijas apmaiņu, jāstājas spēkā novembrī un piemēram, ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.
Kā laikrakstam skaidroja CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs, tomēr piespiest maksāt sodu ES direktīva nevar, jo ES līmenī pašlaik nav likumdošanas akta, kas paredzētu savstarpēju sodu atzīšanu starp valstīm, tādēļ, lai šādu praksi ieviestu dzīvē, būtu nepieciešams slēgt atsevišķus starpvalstu līgumus.
