Iedzīvotājiem mājokļa iegādē cena nav būtiskākais kritērijs

2009. gada augustā mājas tehnisko stāvokli un būvniecības kvalitāti kā nozīmīgu izvēles kritēriju mājokļa iegādes gadījumā norādījuši 47% respondentu, bet šā gada sākumā tas šķitis būtisks 56% aptaujāto. Tāpat infrastruktūras pieejamības nozīmi atzīstošo aptaujāto skaits pieaudzis no 45% līdz 51%, bet faktora, vai māja ir siltināta, - no 23% pirms divarpus gadiem līdz pat 41% šogad. Tai pašā laikā mājokļa iegādes izmaksas kā būtisks izvēles kritērijs 2009. gadā bija 46% aptaujāto, bet šogad šo faktoru atzīmējuši 37% respondentu, savukārt mājokļa regulārām uzturēšanas izmaksām minētie rādītāji nokritušies no 55% pirms divarpus gadiem līdz 43% šogad. 

Vērtējot, cik lielā mērā iedzīvotāji ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, lielākā daļa aptaujāto pauduši apmierinātību ar sava mājokļa lielumu (63%) un apkārtējo infrastruktūru (61%). Tikmēr retāk pausta apmierinātība ar apsaimniekotāju darbu (38%) un mājas kopējo tehnisko stāvokli (39%). Salīdzinot ar 2009. gadu, redzams, ka šogad aptaujātie savu pašreizējo mājvietu novērtējuši atzinīgāk. Tiesa gan, eksperti, kuri iepazinušies ar pētījumu, norāda, ka tas varētu liecināt – ekonomiski sarežģītai situācijai ieilgstot, cilvēki gluži vienkārši samierinās ar esošajiem dzīves apstākļiem.

Jautāti, vai nākamajā gadā plānots iegādāties vai īrēt jaunu mājokli, lielākā daļa aptaujāto apgalvo, ka neplāno to darīt (63%). Tomēr aptuveni trešā daļa aptaujāto ir iecerējusi uzlabot savu dzīves telpu – visbiežāk labiekārtojot vai remontējot pašreizējo mājokli (26%). Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie (1-2%) atzīmējuši, ka plāno pirkt vai īrēt citu mājokli. Kā iemesls minēta vēlme tikt gan pie platības ziņā lielāka vai, gluži otrādi, mazāka mājokļa nekā patlaban, gan pie kvalitatīvāka vai izdevīgākā vietā esoša mājokļa. 

Raksturojot iedzīvotāju iespējas segt maksājumus par mājokļa uzturēšanu (īri, komunālajiem maksājumiem u.tml.), pēdējo trīs gadu laikā par sešiem procentpunktiem samazinājies to aptaujāto skaits, kuri norāda, ka spēs samaksāt par mājokli, lai arī nāksies ekonomēt uz citu lietu rēķina. Samazinājies arī to aptaujāto skaits, kuri norādījuši, ka pagaidām spēj nomaksāt par mājokli, bet visticamāk līdz apkures sezonas beigām iekrāsies parādi (jāpiebilst, ka pētījums veikts februārī). Savukārt, salīdzinot ar 2009. gadu, par pieciem procentpunktiem nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri par mājokli var nomaksāt bez īpašām grūtībām. Tiesa gan, respondentu skaits, kuriem pētījuma veikšanas laikā jau iekrājušies parādi, ir nemainīgs – līdzīgi kā 2009. gada augustā šādu atbildi norādījuši 12% aptaujāto. 

Ņemot vērā, ka zināmas daļas iedzīvotāju uzkrātie parādi tradicionāli kļūst par draudu citu iedzīvotāju iespējām laikus saņemt ar mājokli saistītos pakalpojumus (īpaši apkuri), respondenti jau šīs apkures sezonas beigu noskaņās izteikuši viedokļus, kā efektīvi risināt šādas situācijas. Puse «DNB Latvijas barometra» aptaujāto iedzīvotāju minējuši, ka nepieciešams pārskatīt pakalpojumu tarifus (stingrāk kontrolēt, samazināt nodokļus u.tml.), savukārt otrs biežāk minētais risinājums ir veikt pasākumus mājas apsaimniekošanas izmaksu samazināšanai. Piemēram, apkures gadījumā iespējams siltināt ēkas, nomainīt logus koplietošanas telpās u.c. Šādu nepieciešamību uzsvēruši 40% aptaujāto, bet līdzīgs īpatsvars respondentu (39%) norādījuši, ka vajadzētu piešķirt lielākus sociālos pabalstus mazturīgiem iedzīvotājiem. Tikmēr visretāk atbalstītais risinājums ir segt nemaksātāju parādus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, ko atzīmējuši vien 16% aptaujāto.

Neskatoties uz nosacītu optimisma kāpumu mājokļa jautājumos, «DNB Latvijas barometra» ikmēneša indikatoru rādītāji pēc pēdējo mēnešu kāpuma piedzīvojuši kritumu. Kopš pagājušā gada nogales nedaudz palielinājies to aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka kopējā situācija valstī attīstās nepareizi (no 61% decembrī līdz 64% februārī), kā arī samazinājies to aptaujāto skaits, kuri minējuši, ka situācija attīstās pareizā virzienā (decembrī 21% un februārī 16%). Salīdzinot ar decembri, par četriem punktiem pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka pašreizējais ekonomikas stāvoklis valstī ir slikts.

Tomēr iedzīvotāju prognozes ekonomiskā stāvokļa attīstībai gan visas sabiedrības, gan personiskā līmenī kopš 2011. gada nogales kļuvušas nedaudz optimistiskākas. Ja pirms dažiem mēnešiem to, ka ekonomikas stāvoklis tuvākā gada laikā pasliktināsies, norādīja 34% aptaujāto, tad februārī šis rādītājs bija 26%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji arvien biežāk izsaka pozitīvas prognozes – attiecīgi februārī 18% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija uzlabosies. Tai pašā laikā vēl joprojām lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka ekonomiskā situācija un ģimenes materiālais stāvoklis tuvākā gada laikā būtiski nemainīsies. 

«DNB Latvijas barometrs», kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.