IeM aicinās neatpirkt fotoradarus (49)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/Scanpix

Iekšlietu ministrija (IeM) izskatīšanai rītdienas, 4.decembra, valdības sēdē iesniegusi lēmuma projektu, kas paredz noraidīt Vācijas ražotāja «Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH» («Vitronic GmbH») fotoradaru iegādes priekšlikumu, šodien preses konferencē apstiprināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Kā liecina valdības dokumentu vietnē «e-portfelis» pieejamā informācija, IeM sagatavotais lēmuma projekts paredz «noraidīt «Vitronic GmbH» priekšlikumu par fotoradaru iegādi», kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu. Policijas automašīnās uzstādītos radarus plānots modernizēt un pārbūvēt par summu, kas nepārsniedz 487 874 latus.

Lēmuma projektā arī paredzēts, ka valdība varētu uzdot «IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM) izvērtēt iespējamos fotoradaru ieviešanas risinājumus Latvijā un līdz 2013.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu, kā arī fotoradaru ieviešanas termiņiem».

Galīgais lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Kā ziņots, pirms nepilniem diviem mēnešiem IeM uzdeva kompānijai «Pricewaterhouse Coopers» (PwC) veikt auditu par situāciju ar fotoradariem, lai, pamatojoties uz auditā iegūto informāciju, varētu izvērtēt, vai fotoradaru atpirkšana no «Vitronic GmbH» valstij būtu izdevīga. PwC sagatavoto ziņojumu IeM saņēma 23.novembrī un nekavējoties sāka tā izvērtēšanu.

Kā šodien preses konferencē informēja PwC valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščerinska, piedāvātais biznesa modelis ir neefektīvs, jo koncentrējas uz pārvietojamo radaru izmantošanu, kas prasa apjomīgu manuālu darbu un augstas darbības uzturēšanas izmaksas un atsevišķos procesa posmos neizmanto labākās prakses pieredzi. Salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Latvijā ir ievērojami vairāk pārvietojamo radaru.

PwC auditori secinājuši, ka esošā biznesa procesa izmaksas ir aptuveni viens miljons latu gadā. Pārņemot šo biznesa modeli, iespējama funkciju dublēšanās, bet procesa efektivitātes uzlabošana prasītu papildu finanšu resursus.

Turklāt, esošā normatīvā bāze Latvijā neatbalsta procesa efektivitāti - pašlaik aptuveni 20 VP darbinieku veic iedzīvotāju pārsūdzību izskatīšanu un valsts interešu pārstāvēšanu tiesās, bez tam visi protokoli iedzīvotājiem tiek nogādāti kā ierakstīti pasta sūtījumi, jo normatīvie akti nepieļauj izmantot e-pakalpojumus.

Iesniegtais finanšu piedāvājums arī neietver visas radaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas. «Vitronic GmbH» piedāvājumā ir virkne pozīciju, par kuru iekļaušanu piedāvājumā un to apmēru ir iespējams diskutēt, klāstīja Elksniņa-Zaščerinska.

Kā norāda auditori, lai gan piedāvātā tehnoloģija ir pēdējās paaudzes, tā jau ir lietota iepriekšējā līgumā laikā, turklāt daļai no tehnikas garantijas termiņš ir beidzies.

PwC arī secinājusi, ka daļai no funkcijām, kuras pašlaik nodrošina uzņēmums «V-Traffic», ir iespējama lielāka automatizācijas pakāpe, nodrošinot interneta pieslēgumu, kā arī pārvietojamie radari ir viegli pārveidojami par stacionārajiem.

Elksniņa-Zaščerinska aģentūrai LETA sacīja, ka PwC kopā ar audita ziņojumu IeM neieteica, kā rīkoties - rosināt valdību pirkt vai nepirkt fotoradarus no «Vitronic GmbH». Uz jautājumu, ko galu galā PwC šajā situācijā būtu ieteikusi darīt valstij, uzņēmuma pārstāve atturējās atbildēt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja IeM, lēmums aicināt valdību nepārņemt fotoradarus no komersanta pieņemts, jo ministrija secinājusi, ka, iegādājoties radarus, valstij būtu jāveic apjomīgi šo ierīču infrastruktūras uzlabojumi, lai sistēma varētu strādāt efektīvi. Piedāvātais biznesa modelis paredz lielu cilvēkresursu iesaisti, kas būtiski sadārdzina pakalpojuma izmaksas un prasa papildu investīcijas, kuras prognozēt patlaban ir grūti.

Tomēr Kozlovskis preses konferencē pauda pārliecību, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem ir nepieciešami, tāpēc to iegādei IeM līdz pavasarim meklēs risinājumus kopīgi ar SM. No ministra teiktā bija noprotams, ka viņš par lietderīgākiem uzskata stacionāros, ne pārvietojamos fotoradarus. Tāpat ministrs prognozēja, ka fotoradarus valsts varētu iegādāties savā īpašumā, rīkojot publisko iepirkumu, nevis īstenot publiskās un privātās partnerības modeli, kā tas bija iepriekš.

Savukārt no 2013.gada 1.janvāra komersanta fotoradari uz Latvijas ceļiem nedarbosies, taču tos aizvietos policijas ekipāžas. Kā solīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, VP spēs optimāli nodrošināt atļautā braukšanas ātruma kontroli uz ceļiem, līdz tiks noslēgts līgums par jaunu fotoradaru ieviešanu.

Cita starpā jaunās VP automašīnas «Renault Laguna», kuras dienestā tiek izmantotas nepilnu gadu, nav aprīkotas ar radariem, jo bija paredzēts, ka radari uz Latvijas ceļiem darbosies stacionāri, atzina Kozlovskis. Tagad šāds aprīkojums minētajās automašīnās būs nepieciešams, tāpēc nākamā gada janvārī šim nolūkam vajadzēs izsludināt iepirkuma konkursu, atzina ministrs.

LETA jau ziņoja, ka 28.septembrī VP lauza ar «V-Traffic» (iepriekš - «Vitronic Baltica un partneri») noslēgto līgumu par fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu. Dažas dienas pirms tam valdība uzdeva IeM divu mēnešu laikā izvērtēt iespēju atpirkt no Vācijas kompānijas «Vitronic GmbH» ne vairāk kā 57 uz Latvijas ceļiem jau uzstādītos radarus.

Lai izvērtētu, vai šo fotoradaru iegāde valstij būtu izdevīga, IeM piesaistīja auditorkompāniju PwC, uzdodot tai izpētīt situāciju ar fotoradariem un sagatavot par to ziņojumu.

Komentāri (49)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu