No likuma «Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos» ir plānots izslēgt zemes atpirkšanu kā kompensācijas veidu.
Ierobežos kompensācijas veidus aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu zemju īpašniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumos paredzējusi kopumā izslēgt divus kompensācijas veidus - zemes atpirkšanu un atlīdzību, nosakot, ka zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, vienā gadā var piešķirt atbalsta maksājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
Likuma grozījumos ir paredzēts cits kompensācijas veids - atbalsta maksājums par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās «Natura 2000» un mikroliegumos šo maksājumu paredzēts segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savukārt, ja atbalsta maksājumu nebūs iespējams saņemt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, maksājumu paredzēts izmaksāt no valsts budžeta atbilstoši šim mērķim valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmēram.
Savukārt zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, vienā gadā var piešķirt tikai kompensāciju no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts vai pašvaldības budžeta.
Ministrija norāda, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas visas sabiedrības interesēs, līdz ar to ir būtiski saglabāt kompensāciju sistēmu, lai novērstu zemes īpašnieku un sabiedrības neapmierinātību ar ierobežojumiem dabas aizsardzības dēļ, kuri netiek attiecīgi kompensēti.
Kā skaidro ministrija, atteikties no zemes atpirkšanas nepieciešams, jo nav iespējams aprēķināt katrā nākamajā gadā nepieciešamo finanšu apjomu, kas ir atkarīgs no iesniegumu skaita un attiecīgā zemesgabala novērtējuma. Zemes atpirkšanai ir būtiska ietekme uz nepieciešamo finanšu apjomu no valsts budžeta.
Tāpat ministrija informē, ka kopējā atpērkamo zemju platība ir 28 520 hektāri meža zemes un 22 320 hektāri lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Finanšu līdzekļi zemes atpirkšanas ieviešanai pilnā apmērā ir 111 002 000 latu. Līdz ar to, ņemot vērā atlīdzībai un zemes atpirkšanai kopējo nepieciešamo finansējumu, un to, ka atbalsta maksājumiem no valsts budžeta katru gadu nepieciešami 462 870 latu, no finanšu ietekmes viedokļa kompensācijas veidu ierobežošana ir pamatota, uzskata VARAM.
Grozījumi likumā ir pieteikti skatīšanai valsts sekretāru sanāksmes sēdē, kas notiks nākamnedēļ, 12.jūlijā.