Juristi sākuši diskutēt, vai likumos nav robu un fotoradaru sodi piemēroti atbilstoši likumam, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas, piektdien vēstī laikraksts «Diena».
Uzmanību šim jautājumam pievērsusi sabiedriskā politikas centra «Providus» pētniece Ilona Kronberga. Viņa norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liekot domāt, ka līdz šim uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi.
«Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja Ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču, lietojot fotoradarus, tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar,» skaidro Kronberga.
Piesūtīt soda kvīti īpašniekam neesot pareizi arī, balstoties uz skaidrojumu par administratīvo sodu, kas «tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā». «Te ir redzams, ka sods uzliekams konkrētai personai, kura izdarījusi pārkāpumu, nevis transporta līdzekļa īpašniekam, kura vainu pārkāpuma izdarīšanā bez radara, kas fotografē vadītāju, atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likuma variantam nevar pierādīt,» saka Kronberga un norāda arī uz APK pretrunu ar Ceļu satiksmes likumu.
Lai uzliktie sodi būtu likumīgi, APK būtu jāievieš jauna norma: ja tev pieder automašīna un to vada cilvēks, kurš pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus, īpašnieks ir līdzatbildīgs par šo pārkāpumu un tiek uzskatīs par pārkāpēju, kā dēļ viņam tiek piemērots arī atbilstošais sods. Līdzīgi arī attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.
Iekšlietu ministrijā (IeM) uz jautājumu par likumu pretrunām un, iespējams, prettiesiski piespriestiem sodiem «Diena» saņēma atbildi, ka pirms radaru iepirkšanas nopietni strādāts pie likumu sakārtošanas, tomēr solīja juridiskās nianses vēl precizēt.
Kā ziņots, patlaban uz Latvijas ceļiem darbojas četri fotoradari, bet nākamgad Ceļu policija plāno iegādāties vēl 100 radarus.
