Iespējams, nākamgad varētu būt citādāks pašvaldību un valdības sarunu formāts (15)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Iespējams, nākamgad varētu būt citādāks valdības un pašvaldību sarunu formāts, biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ierasts, ka ik gadu valsts budžeta gatavošanas kontekstā notiek valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas par pašvaldību finansējumu un citiem jautājumiem. Virzot valsts budžeta izskatīšanu parlamentā, parasti ar budžetu saistītajiem likumprojektiem tiek pievienots Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas iekļauj ar pašvaldību budžetu saistītu informāciju, piemēram, par nodokļu ieņēmumiem, dotācijām, valsts galvojumiem, kā arī informāciju par nepieciešamajiem normatīvu grozījumiem u.tml. Šogad pašvaldības šo protokolu neparakstīja, jo ir domstarpības par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali.

Vilks skaidroja, ka valdība atbalstīja esošo proporciju IIN ieņēmumu sadalei starp valsti un pašvaldībām - 20% valstij un 80% pašvaldībām, jo Finanšu ministrija (FM) redz lielu ieņēmumu pieaugumu pašvaldībām. Saskaņā ar salīdzinoši konservatīvām FM aplēsēm nākamgad pašvaldībām nāks klāt vairāk nekā 60 miljoni eiro (42 miljoni latu). «Būtu labi vienoties, bet tas nav obligāts priekšnoteikums budžeta pieņemšanai. Šajā gadījumā proporcija ir adekvāta, pieeja ir sabalansēta,» vērtēja finanšu ministrs.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis izteicās, ka rudens sarunas starp valdību un pašvaldībām ir laika aizpildīšana, jo protokola parakstīšana vai neparakstīšana neko neietekmē. Viņš pauda neizpratni, kāpēc nav iespējama ilgtermiņa vienošanās.

Finanšu ministrs atzina, ka nākamgad varētu būt citādāks sarunu formāts. «Domājam par formātu, nezinām, kāds tas būs nākamgad. Iespējams, formāts būs citādāks. Labprāt gribētu atrast kopsaucēju,» sacīja Vilks.

Kučinskis domā, ka būtu vajadzīgas divas trīs izmaiņas likumos un tiešām vienas nopietnas sarunas, un tas viss komplektā ar izstrādātu un stabilu finanšu izlīdzināšanu.

LPS vēlas panākt stabilu proporciju starp valsti un pašvaldībām par visiem nodokļu ieņēmumiem. Tas būtu solis, no kā runāt tālāk, atzina Auces novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis (LZS).

Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) atzīmēja, ka pašvaldību un valdības strīdi notiek katru gadu un diskusijas pēc satura ne ar ko neatšķiras, izņemot atsevišķas strīdus pozīcijas. «Tas liecina, ka šeit ir sistēmiska kļūda. Runāt par budžetu kā par galu savilkšanu kopā, ieņēmumiem, izdevumiem ir grāmatvediska pieeja. Taču tuvākajiem septiņiem gadiem ir izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, un budžets būtu ciešāk jāsasaista ar šo dokumentu un tajā ieskicētajiem principiem. Tas nozīmētu atsevišķu finanšu resursu koncentrēšanu šaurākajās vietās, no kurām ir atkarīgs tas ekonomiskais izrāviens, par ko stāsta valdība,» sacīja deputāts.

Komentāri (15)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu