Ieviešot jaunos naudas sodus, jāmaksā būtu gandrīz visiem autobraucējiem (378)

Raidījums eksperimenta laikā, veicot vairākus kontroles braucienus pa Jelgavas šoseju virzienā uz Rīgu, secinājis, ka rīta agrumā vidējais ātrums te pārsniedz ne vien likumā pieļautos 90 km/h, bet sniedzas pat līdz 110 km/h. Daudzi brauc vēl ātrāk, pat neraugoties uz tumsas dēļ ierobežotiem redzamības apstākļiem un gaisa temperatūru ap nulli, kas rada tā sauktā «melnā» ledus bīstamību.

Regulāru ātruma pārsniegšanas tendenci uzrāda arī Latvijas valsts ceļu mērījumi uz Latvijas lielākajām šosejām, un gandrīz uz visām vidējais ātrums novembrī pārsniedzis 90 km/h (Daugavpils šoseja pie Jēkabpils – 98 km/h, Liepājas šoseja pie Saldus – 97.7 km/h, Jelgavas šoseja pie Dalbes – 95,8 km/h). Turklāt jāakcentē, ka tas ir vidējais ātrums, kurā tiek ierēķinātas, piemēram, arī kravas automašīnas. Rīta stundās, kad to ir mazāk, dažviet vidējais ātrums sasniedz pat 110 km/h.

Masveidā noteikumus autovadītāji pārkāpj arī pie Rīgas skolām, kur atļautais ātrums ierobežots līdz 30 km/h. Raidījuma veiktie radara kontrolmērījumi pie trim skolām liecina, ka liela daļa šoferu brauc ātrāk pat par 40 km/h. Fiksēti arī daudz lielāki ātrumu pārsniegumi – 55 km/h, 67 km/h un pat 75 km/h. Izņēmums bijis vienīgi vietā pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas, kur autovadītājus no likuma pārkāpuma spēj apturēt «guļošie policisti.»

Kā zināms, šobrīd līdz ar līguma laušanu ar privātuzņēmēju «Vitronic» pirms aptuveni gada uz Latvijas šosejām masveidā vairs netiek izmantoti stacionārie fotoradari, tajā pašā laikā raidījuma eksperimentā pierāda, ka šāda radara klātbūtne spēj samazināt vidējo ātrumu pat par 15 km/h.

Uzstādot uz Pleskavas šosejas īpaši izgatavotu stacionāra radara butaforiju konkrētajā šosejas posmā, kur nereti vidējais ātrums ir pat 105 km/h, vidējais ātrums samazinājās līdz pat 84km/h.

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs, raidījuma komentējot situāciju, norāda, ka, lai mainītu šo tendenci, noteikti ir jāpalielina administratīvie sodi.

Patlaban Latvijā sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā apdzīvotā vietā ir 10 latu, bet ārpus tās – uz šosejām – pieci lati. Ir iespēja tikt cauri sveikā arī tikai ar brīdinājumu, un netiek piešķirti arī soda punkti. Ātrumu pārsniedzot vairāk, soda bardzība palielinās.

Galējā situācijā pastāv iespēja uz pusgadu zaudēt vadīšanas tiesības, taču tad ir jālido gluži kā raķetei, jo, pat skrienot pa šoseju uz 150 kilometriem stundā, sods ir vien 40 latu.

Ar sodu lielumu par ātrumu pārsniegšanu Latvija ir viena no iecietīgākajām valstīm visā Eiropā.

Par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h, Polijā, piemēram, jāšķiras no aptuveni 15 latiem, Vācijā 25 latiem, Īrijā 55 latiem, Francijā – vidēji 75 latiem, bet tepat Igaunijā pat no 120 eiro jeb 84 latiem.

Savukārt visbargākā valsts pret ātruma pārsniegšanu Eiropā ir Norvēģija. Te pat, pārsniedzot atļauto ātrumu pat par pieciem kilometriem stundā, naudas sods sasniedz 50 latu, savukārt, pārsniedzot ātrumu par 20 kilometriem, sods sniedzas pāri trijiem simtiem. Norvēģijā pērn dzīvību uz ceļiem zaudēja aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik Latvijā, tiesa, iedzīvotāju skaits tur ir divarpus reizes lielāks.

Izskanējis jau, ka Latvijā sodus par ātrumu pārkāpumiem līdz 20 km/h varētu divkāršot, taču CSDD pārstāvis Golubevs pieļāva, ka zemāko sodu – piecus latus varētu arī trīskāršot līdz 15 latiem, taču par to būšot vēl jālemj Saeimai. Golubevs arī minēja, ka esot plāns arī vēl smalkāk diferencēt sodu lielumu, atkarībā no pārsniegtā ātruma, piemēram, nosakot, ka sodāma būtu arī ātruma pārsniegšana no 1-10 km/h, ko šobrīd atļaujas pārsniegt gandrīz visi šoferi, un pauda, ka par šo pārkāpumu varētu būt ne tikai brīdinājums, bet arī naudas sods.

Arī autoeksperts Pauls Timrots pauž, ka sodus varētu palielināt, taču jāskatās arī uz citiem avāriju iemesliem, ne tikai uz ātruma pārsniegšanu. Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš savukārt uzskata, ka, lai situāciju uz ceļiem kļūtu labāka, ir skaidrāk jānosaka ceļu policista pienākumi, jo šobrīd viņu funkcijas ir pārāk izplūdušas. Gan CSDD, gan Zivtiņš un Timrots atbalsta arī stacionāro fotoradaru no jauna ieviešanu. Zivtiņš gan norāda, ka plašāk būtu izmantojama arī fiktīvu jeb butaforisko radara klātbūtne, tādā veidā ietaupot līdzekļus – Eiropas praksē uz vienu reālu fotoradaru, kas fiksē ātruma pārsniegšanu, esot trīs neīsti, kas darbojas preventīvi.