IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē līdz 20%

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums šā gada trešajā ceturksnī varētu būt robežās no 16% līdz 20%, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie ekonomisti.

«Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds atzina, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, kritums joprojām būs līdzīgs šogad pirmajā pusgadā piedzīvotajam - ap 20%.

Salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, kritums varētu būt salīdzinoši neliels - dažu procentu apmērā, jo budžeta samazinājuma negatīvo efektu uz iekšzemes pieprasījumu daļēji vajadzētu kompensēt tālākam cenu kritumam un vismaz nelielam eksporta pieaugumam, sacīja Strazds.

Savukārt «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka jau sezonāli izlīdzinātie dati rāda, ka otrajā ceturksnī attiecībā pret pirmo bijis pavisam neliels kritums - par 1,6%, jo atsevišķās nozarēs straujais apgrozījuma kritums ir mitējies un var redzēt stabilizācijas iezīmes.

«Ir cerības, ka gada otrajā pusē IKP kritums tomēr nebūs straujāks kā pirmajā, jo, uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā, lielākas iespējas uzņēmējiem pavērsies eksporta tirgos. Ja pasaules ekonomikā turpinās valdīt līdzšinējās vēsmas, kas norāda uz recesijas iespējamo pārvarēšanu jau drīzā nākotnē, tad IKP kritums trešajā ceturksnī varētu būt 16% līdz18%,» uzskata Rudzītis.

Viņš arī norāda, ka mazumtirdzniecībā joprojām gaidāmi procentuāli lieli kritumi, ko ietekmēs budžeta izdevumu samazināšana un iedzīvotāju ienākumu sarukums. «Ieņēmumu kritumu iedzīvotāju maciņos gan mazinās patēriņa cenu kritums, inflācijai pāraugot deflācijā.«

Savukārt ekonomiste Raita Karnīte prognozēja, ka IKP kritumam trešajā ceturksnī «skaitļu ziņā vajadzētu būt sliktākam, lai gan varas vīri runā, ka situācija uzlabosies», bet konkrētākus rādītājus viņa tomēr nosaukt nevēlējās.

Viņa uzskata, ka IKP kritumu veicinās vēl tālāka tirdzniecības apgrozījuma un sabiedriskā sektora algu samazināšanās.

«Latvijā ir ļoti daudz tirdzniecības uzņēmumu, no kuriem daļa līdz ceturkšņa beigās būs jau slēgti, bet rūpniecība ir pārāk svārstīga nozare, un būs brīnums, ja atkārtoti parādīsies labi attīstības rādītāji,» sacīja Karnīte, norādot, ka Latvijas uzņēmumiem tomēr ir iespējas atrast savu vietu lielajā pasaules tirgū, kas arī situāciju varētu uzlabot.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums.

Šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 18%.

2009.gada otrajā ceturksnī turpinās ekonomiskās attīstības lejupslīde ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Lielākie apjomu samazinājumi vērojami mazumtirdzniecībā - par 28%, viesnīcu un restorānu pakalpojumos - par 35%, rūpniecībā - par 19%. Negatīvu ietekmi uz IKP turpina saglabāt iekasēto produktu nodokļu apjoma kritums.

Sezonāli izlīdzinātie dati liecina, ka IKP apjoms otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada otro ceturksni, krities par 18,2%.

Precizēts un izvērsts šī gada pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 8.septembrī.

Jau ziņots, ka pērn kopumā Latvijas IKP samazinājās par 4,6%. IKP 2007.gadā pieauga par 10,2%. Gadu iepriekš - 2006.gadā - bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas - 11,9%.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu