«Intel» vadītāja: nākotnē dati paši rūpēsies par savu drošību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Nākotnes informācijas sistēmu drošības risinājumi balstīsies uz tā saukto «pakāpenisko uzticēšanos», kas cieši saistīta ar informācijas lietotāja statusu, atrašanās vietu, lietotāja ierīci un pieprasīto datu nozīmi datu turētājam, uzrunā globālās IT kompānijas «Hewlett Packard» (HP) gadskārtējā konferencē «HP TechForum 2010» skaidroja mikroprocesoru ražotāja «Intel» galvenā informātikas vadītāja Diana Braienta.

Neiedziļinoties konkrētos risinājumos, Braienta sacīja, ka «drošība būs pašos datos», un datu kopas izvērtēs to, vai izpausties konkrētam lietotājam pēc noteiktas «uzticēšanas skalas».

Nozares pazinēji skaidroja, ka šāda «kontekstu saprotoša» datu drošības sistēma nozīmē, ka persona, kas uzdodas par uzņēmuma darbinieku un prasa izcenojuma datus caur viedtelefonu no ārzemēm, saņems tikai minimālu ieskatu oficiālā cenrādi. Savukārt topoša produkta izmaksu un izcenojuma modeli varēs aplūkot tikai autorizētas personas caur kompānijas iekšējam datu tīklam pieslēgtu datoru.

Kā uzrunā par biznesa informācijas tehnoloģiju nākotni stāstīja Braienta, kas «Intel» korporācijā strādājusi 25 gadus, dažādu un lētu informācijas ierīču - piezīmjdatoru, mājas datoru, plauksdatoru, viedtelefonu u.tml. - izplatība ir spiedusi «Intel» koncernu un citas lielas kompānijas pielāgoties daudzveidīgai un nedrošai informācijas apmaiņas videi.

«Mēs piedzīvojam ekstremālu mobilitāti, darbinieki sagaida, ka informācijas sistēmas būs vienmēr pieejamas. Tādēļ mēs cenšamies drošā veidā izplatīt saturu uz jebkādu ierīci,» teica Braienta, norādot, ka sen beigušies tie laiki, kad visi korporatīvie dati mājoja aiz ugunsmūra datortīklā, kas bija pieejams tikai no darba vietas galda datora.

«Mēs savus datu apskates risinājumus sniedzam pat caur [darbinieku] mājas televizoriem, ja tie ir pieslēgti internetam. Cilvēku noskatās vakara programmu un pirms došanās gulēt caur televizoru pārbauda, cikos viņiem nākamajā dienā ir darba tikšanās,» stāstīja Braienta.

Viņa gan piebilda, ka «Intel» pagaidām šādi izplata tikai datus ar zemu konfidencialitātes līmeni - darbinieku «kalendārus» jeb dienas kārtības, parastus e-pastus u.tml.

Runājot par drošības problēmu vispārīgi, ilggadīgā nozares speciāliste teica, ka apdraudējumi informācijas sistēmām aug milzu ātrumā un tikai kļūst arvien rafinētāki.

«Nav vairs runa par to, vai notiks ielaušanās, bet gan par to, cik ātri to ierobežos un cik ātri atgūsies no tās sekām,» sacīja Braienta.

«Intel» vadītāja arī stāstīja, ka «pašapzinīgas» datu kopas nākotnē tikšot arvien vairāk izmantotas uzņēmumu tiešā darbībā un lēmumu pieņemšanā.

«Darbosies tā sauktā biznesa inteliģence un prognozējošās analītikas metodes, ar kurām, pamanot izmaiņas biznesa vidē, tiks automātiski izraisīta vai ieteikta rīcība,» skaidroja Braienta.

Speciāliste arī uzsvēra, ka «Intel» regulāri atjauno savu datu sistēmu fizisko infrastruktūru, jo ilgāk par trīs, četriem gadiem turēt gan darbinieku lietojamos datorus, gan serverus kompānijas datu centros vienkārši neatmaksājoties. To uzturēšanas un apkopes izmaksas sākot pārsniegt jaunu ierīču iegādes cenas.

Braienta arī cildināja tā sauktos virtualizācijas un mākoņdatošanas risinājumus, kas ļaujot maksimāli efektīvi izmantot uzņēmumu datu resursus un ieviest jauninājumus darbībai vajadzīgajā programmatūrā.

«Mēs strādājām, lai samazinātu jaunu serveru tīkla uzstādīšanas un aplikāciju (lietojumprogrammu) palaišanas laiku no 120 dienām līdz pat trīs stundām,» sacīja Braienta.

«HP Tech Forum 2010» konference Lasvegasā ilga no 21. līdz 24.jūnijam un pulcēja ap 5000 apmeklētāju, galvenokārt HP risinājumu lietotājus no ASV un dažādām pasaules malām.

Pasākums notika ar azartspēlēm, izklaidi un atpūtu saistītā pilsētā tuksneša vidū, jo tur koncentrētas vairākās milzu viesnīcas ar plašām sapulcēm piemērotām telpām un lielu sabiedriskās ēdināšanas kapacitāti. Vienlaikus unikālais kazino un šovu piedāvājums uzskatāms par zināmu «ekstru» konferencēm, kas savādāk būtu tikai referātu virkne.

Piemēram, «Nozare.lv» novēroja, kā kāda IT žurnāliste no Lielbritānijas, liekot 20 dolārus (11 latus) ruletes spēlē, vinnēja aptuveni 500 dolārus (290 latus). Arī citi konferences dalībnieki rosījās notikuma vietas - viesnīcas un konferenču centra «Mandalay Bay» kazino, galvenokārt ap azartspēļu mašīnām, kuras amerikāņi iesaukuši par «vienročiem bandītiem».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu