Lielbritānijas iedzīvotāji bieži glabā svarīgu informāciju tikai savā datorā un neveic rezerves kopēšanu, tāpēc šie dati var tikt zaudēti aparatūras bojājuma vai kaitīgas programmatūras darbības rezultātā, ziņo «The Register».
Interneta lietotāji ir slinki uz datu rezerves kopēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apmēram trešā daļa (31%) no 3000 cilvēkiem, kas piedalījās nesenā aptaujā, atzinusi, ka ir gadījies zaudēt svarīgu un neaizstājamu informāciju, ko viņi uzticējuši savam personālajam datoram. Aptaujā, ko pēc kompānijas AVG pasūtījuma veica onepoll.com, ir noskaidroti arī pieci galvenie informācijas zudumu iemesli:
1. Aparatūras darbības kļūda – 45%
2. Vīruss – 26%
3. Cilvēka kļūda – 11%
4. Datora bojājums – 8%
5. Strāvas padeves pārtraukums – 5%
No tādām vietnēm kā iTunes lejupielādētus mūzikas failus var atjaunot, tāpēc aptaujas rezultāti drīzāk uzsver briesmas, kas draud privātiem dokumentiem, e-pasta vēstulēm un varbūt arī fotogrāfijām. Lielbritānijā katrā personālajā datorā glabājas vidēji vairāk nekā 600 svarīgu fotogrāfiju. Turklāt 78% gadījumu (tas ir, četriem no katriem pieciem aptaujātajiem cilvēkiem) šīm fotogrāfijām nav citur noglabātu vai izdrukātu kopiju. Aptaujā konstatēts, ka angļiem visvērtīgākās ir atvaļinājuma bildes un ģimenes fotogrāfijas.
Nepieciešams regulāri veikt šādas informācijas rezerves kopēšanu, lai nevajadzētu izdot lielu naudu par datu atgūšanu, ja atgadās kļūme. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz pusei (47%) respondentu ir gadījies zaudēt informāciju, un viņi būtu gatavi maksāt vismaz 250 sterliņu mārciņu (aptuveni 212 Ls) par tās atgūšanu.
Datorizmeklēšanas un datu atguves kompānijas «Disklabs» direktors Saimons Stegls stāsta, ka viņa uzņēmumam drīzāk nākas novērst kaitīgās programmatūras darbības, nevis aparatūras bojājumu rezultātus. Aparatūras un programmatūras problēmas, ar kurām saskaras kompānijas datu atguves speciālisti, ir apmēram vienādās proporcijās (50/50), taču ne vienmēr programmatūras nebūšanas ir saistītas ar kaitīgām programmām.