Kā norādīts centra paziņojumā, šāda projekta ideja lolota jau sen, bet konkrētas aprises ieguvusi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsturnieku tikšanās laikā pērn Viļņā.

Projekta iniciatori izteikuši cerību, ka šie dokumentu oriģināli varētu pielikt punktu Krievijas demagoģiskajai propagandai, tās apgalvojumiem, ka nekādas Baltijas valstu okupācijas nav bijis.

Eksperti arī norādījuši uz Krievijas mediju neobjektivitāti, centieniem vēsturnieku izteikumus citēt atrauti no konteksta, turoties pie Maskavas propagandai izdevīgiem scenārijiem.

Kā pastāstījusi centra direktore Daļa Kodīte, šis portāls tiks nemitīgi atjaunots un papildināts. «Mēs mēģināsim atspoguļot visu VDK darbības spektru,» viņa piebildusi.

Iecerēts, ka Baltijas valstu kopīgais projekts dos ne vien zinātnisku, bet arī praktisku labumu. «Kad Lietuvā tika risināts jautājums par VDK rezervistiem, mūsu rīcībā nebija instrukcijas, kas reglamentēja viņu statusu un darbību. Šo dokumentu mēs saņēmām no latviešiem,» pastāstījusi Kodīte.

Jaunajā interneta lapā paredzēts arī atspēkot Krievijas propagandu, ievietojot recenzijas par neobjektīvām Krievijā tapušām filmām un grāmatām. «Centīsimies pateikt, ko mēs par to domājam,» sacījusi centra vadītāja.

Padarīt VDK dokumentus pieejamus atklātībai vēsturniekus mudinājuši vēl vairāki apstākļi, tostarp bieži mainītais likums par arhīviem, dokumentu iesaldēšana bez skaidra pamatojuma, politiķu un ierēdņu centieni ierobežot vēsturiski nozīmīgu dokumentu pieejamību un, galu galā, primitīva pagātnes politizēšana.

Speciālisti bija noraizējušies, ka grūtības piekļūt šiem dokumentiem ļoti kaitē arī vēstures studentiem, kuri minētā iemesla dēļ nesaredz jēgu izraudzīties šos sarežģītos tematus bakalaura vai maģistra darbiem. Ja tā turpinātos, iespējams, pēc desmit gadiem Lietuvā vairs nebūtu vēsturnieku, kas strādā šajā jomā, viņi norādījuši.

Vēl vienu pamudinājumu izveidot šādu lapu devuši dažādu VDK «štata un ārštata darboņu» memuāri, kas sākuši izplatīties beidzamajā laikā un nereti izvēršas klajā «mundieru mazgāšanā» un jaunāko laiku vēstures pārrakstīšanā.

Kā teikts lapā, šai memuāru literatūrā «paši VDK darboņi tiek atainoti kā īsteni savu valstu patrioti, savukārt disidenti, nacionālie patrioti un viņu tuvinieki attēloti kā neveiksminieki, diletanti, kas cīnījušies par sazin ko, vai visbiežāk kā parasti bandīti».