Tiesas process sākās februārī, un tajā kopumā tika tiesāti 39 aizdomās turamie.

Skandāls nāca gaismā pagājušā gada septembrī, un tiek lēsts, ka izkrāpti 2,6 miljardi ASV dolāru (1,5 miljardi latu).

«Saskaņā ar spriedumu uz nāvi notiesāti četri cilvēki,» paziņojis galvenais prokurors, piebilstot, ka vēl diviem aizdomās turamajiem piespriests mūža ieslodzījums, bet pārējiem, kuri atzīti par vainīgiem korupcijā, līdz pat 25 gadiem ilgs cietumsods.

Notiesāto identitāte sabiedrībai netiek atklāta.

Pēc sprieduma nolasīšanas notiesātajiem ir 20 dienas laika apelācijas iesniegšanai.

Skandāls saistīts ar kādu privātu grupu, kurai izdevās uzkrāt triljoniem riālu aizdevumos no vairākām Irānas bankām, liekot lietā viltotas vai nelikumīgi iegūtas kredītvēstules, lai uzpirktu privatizācijai vairākas valsts kompānijas.

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pagājušajā gadā kategoriski noliedza atsevišķu kritiski noskaņotu mediju apsūdzības, ka viņa birojam būtu kāds sakars ar šo krāpšanu.

Ekonomikas un finanšu ministram Šamsedinam Hosseini tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no parlamenta ieceres viņu atlaist. Lai kliedētu politisko spriedzi, iejaucās Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei un parlamenta spīkeris Ali Laridžani, pieliekot punktu publiskiem ar skandālu saistītiem strīdiem, kas tika uztverti kā kaitējums valsts interesēm.