Valdības atbalstītajā likumprojektā, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību dalītā īpašuma apstākļos, saskatāmas dažādas nepilnības, kas varētu liecināt par atsevišķu interešu grupu lobiju, biznesa portālam «Nozare.lv» pavēstīja denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības «Ausma» valdes loceklis jurists Klementijs Rancāns.
Rancāns izteica izbrīnu par to, ka «neatkarīgi no tā, ka likumprojekts ir totāli apšaubāms, neloģisks pēc teksta satura un jēgas, tas iet cauri visam likumdošanas «sietam» - no izpildītāja ministrijā, saskaņošanas ministrijās, sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā, Saeimas komisijā un Saeimā jau tiek virzīts uz otro lasījumu».
Īrnieku biedrības valdes loceklis ir veicis likumprojekta analīzi un iezīmē tajā vairākas juridiska rakstura, kā arī loģiskas nepilnības. Lielākoties šīs traktējuma īpatnības, pēc Rancāna teiktā, sniedz paplašinātas pilnvaras zemes īpašniekiem un SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», kuru interesēs esot gūt maksimālu peļņu no dzīvokļu īrniekiem.
Kā vienu no nepilnībām Rancāns uzrādījis vārda «vismaz» lietošanu likumprojekta 12.panta otrajā punktā, kur runa ir par nosacījumiem, pēc kā nosaka zemes nomas maksu. Viņaprāt, norādot, ka nomas maksas noteikšanai jāņem vērā «vismaz» norādītie punkti, tiek atstāta pārāk liela vieta interpretācijai un iespējamībai, ka ieinteresētās puses vajadzības gadījumā varētu izdomāt arī citus punktus.
Arī tajā, kā formulēti šie punkti, Rancāns pamanījis nepilnības. Piemēram, zemes nomas maksas noteikšanai nepieciešams izvērtēt zemes gabala un uz tā esošo ēku kadastrālo vērtību attiecību. Jurists ir neizpratnē, kāpēc šajā gadījumā ir lietota tieši kadastrālā vērtība, un norāda, ka praksē to precīzi noteikti varot būt sarežģīti. Var noprast, ka izbrīnu Rancānam izsaucis arī pirmais punkts, kur teikts, ka «[zemes gabala] nomas maksai ir jābūt patiesai atlīdzībai par zemes lietošanu», jo neesot saprotams, kas domāts ar «patiesu atlīdzību». Ļoti iespējams, ka punkts šādi formulēts, lai vajadzības gadījumā varētu pret dzīvokļu nomniekiem izvirzīt prasību tiesā.
Jau ziņots, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 10.martā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, nosakot, ka zemes īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Par likumprojektu un priekšlikumiem Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā. Plānots, ka otrajā lasījumā par šiem likuma grozījumiem deputāti lems 20.martā.
