Izglītībai Eiropā kaitē sociālās krīzes

Vizītes laikā K. Darkoss apmeklēja Ziepniekkalna sākumskolu un Rīgas Franču liceju. Neilgi pirms došanās uz lidostu viņš piekrita īsai sarunai ar «LA», dodot ieskatu Francijas skolu dzīvē, un dalīties atziņās, kas iegūtas vairāku Eiropas valstu vizīšu laikā.

— Latvijā ir aktuāls jautājums par krievu integrāciju, mazākumtautību izglītību. Arī Francijā ir miljoniem imigrantu. Kā izglītības sistēma Francijā palīdz integrēties imigrantiem, kā palīdz iemācīties valsts valodu?

K. Darkoss: — Integrācijas jautājumi nav tikai valodas problēma. Šeit Latvijā, kā mēs zinām, ir problēmas ar krievvalodīgajiem. Francijā ir cita situācija. Tā kā imigranti nāk no Ziemeļāfrikas, tā ir ļoti masīva, un iedzīvotāji lielākoties grupējas vienā un tajā pašā kvartālā. Tās ir priekšpilsētas ar priekšpilsētu skolām. Vienā un tajā pašā skolā mācās līdz pat 45 dažādu tautību jauniešiem. Šīm kopienām jāļauj savstarpēji sadzīvot. Tām ir jāpieņem arī franču pilsoņi. Un viņi ir jāpārliecina par to, ka skola ir līdzeklis, lai varētu gūt panākumus dzīvē. Ļoti bieži jāveic atbalstošs darbs, jo tur nāk skoloties bērni no problemātiskām ģimenēm. Un vajag viņus orientēt uz tām profesijām, kas atbilst viņu spējām.

Mums ir drīzāk kvartālu problēmas, nevis skolu problēmas. Tās ir skolas, kuras atrodas noteiktos rajonos, un tās ir jāpārvalda. Mēs uz šo jautājumu esam atbildējuši ar pozitīvo diskrimināciju, dodot papildu līdzekļus skolām, kas atrodas šajās grūtajās zonās. Agrāk mēs tās saucām par prioritāras izglītības zonām. Patlaban runājam par koledžu tīklu, kuru mērķis ir gūt panākumus. Un līdz ar to viņi iegūst papildu finansējumu aptuveni 20% apjomā. Un pēdējā laikā šajās skolās notiek papildu stundas, kas palīdz skolēniem apgūt mācību vielu.

Skola bieži darbojas kā kultūras centrs, kas ir pieejams visiem. Tur tiek uzņemti arī skolēnu vecāki, lai šī skolas atmosfēra varētu izpausties visā kvartālā. Tādas ir mūsu rūpes par šo cilvēku integrēšanu.

— Savas vizītes laikā atzināt, ka par spīti tam, ka Francija izglītības sistēmā ieliek daudz līdzekļu, ir vērojama lejupslīde. Kāpēc tas tā ir?

— Tas ir jautājums, ko mēs paši sev uzstādām, jo galu galā sākumskolās Francija iegulda vairāk līdzekļu nekā citas līdzīgas attīstības valstis. Visi bērni apmeklē skolu, sākot no 3 gadu vecuma bērnudārzā. Skolās viņi pavada par trešdaļu vairāk laika nekā skolēni citās Eiropas valstīs. Tomēr rezultāti nav labi. It īpaši tas ir rakstiskās sapratnes un izteiksmes jomā. Mēs mēģinām reformēt sākumskolas un koncentrēties uz pamatprincipiem, lai veicinātu efektīvu metožu izplatīšanos. Tāpēc braucam apskatīt tās valstis, kas ir augstās vietās šajā skalā. Starptautiskos pētījumos par lasītprasmi un rakstītprasmi, piemēram, Somijas sākumskolas ir pirmajā vietā. Un Latvijas stāvoklis katrā izvērtēšanas reizē ir mainījies, bet visu laiku kāpj augšup. Savukārt mēs esam pēdējo sešu vidū 40 valstu skaitā.

— Šodien minējāt arī to, ka gribat no Latvijas uz Franciju aizvest kādas veiksmīgas receptes, ko lietot skolās. Vai tādas šajā īsajā vizītē izdevās atrast?

— Mēs redzam bērnus, kuri labi jūtas skolā, kas ir brīvi, patstāvīgi, brīvi staigā pa klasi no viena galda pie otra, veicot savus uzdevumus. Tātad ir metodes, kas, no vienas puses, ļauj bērnam sajusties brīvi, un tajā pašā laikā tās ir zinātniski pamatotas, stingras metodes. Vēl ievēroju lasītprasmes apgūšanas metodi, sākot no burta uz zilbi un uz vārdu. Atmosfēra skolās ir atšķirīga, tā ir daudz patīkamāka, mierīgāka. Rīgas Franču licejā redzējām pat skolu formas tērpus. Francijā tas vairs nepastāv. Mums liekas, ka ir stingrības princips un tajā pašā laikā — mierīgums. Mēs to redzējām ar acīm, tas ir dokumentēts, un šīs atziņas aizvedīsim uz Franciju.

— Ar ko Francija lepojas savā izglītības sistēmā?

— Jā, ir daudzas labas lietas. Tas, ko minēju, drīzāk ir sociālas problēmas, kvartālu problēmas, kas atstāj savu iespaidu uz skolu. Vidēja izmēra pilsētās, komūnu skolās situācija ir atšķirīga un daudz labāka. Ļoti labi darbojas koledžas līmenis (5.–9. klase), jo tur metodes ir daudz elastīgākas, ir noteikti mērķi, kas ir jāsasniedz, un metodes, lai sasniegtu šos mērķus, balstās uz pamatīgu pieredzi. Un, protams, mums ir arī elitāri sektori kā visur, piemēram, liceji, kuru skolēni ir ārkārtīgi izcili arī eksakto zinātņu jomā. Bet galvenais, kas mūs nodarbina, ir valodas mācīšanās.

— Jūs esat apmeklējis vairākas Eiropas valstis un to skolas. Vai esat pamanījis kādas problēmas izglītībā, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības valstīm?

— Katrā ziņā Eiropa ir kontinents, kur ir labi sasniegumi izglītībā. Domāju, ka labāki nekā Ziemeļamerikā. Protams, situācija ir daudz labāka nekā Āfrikā. Bet mēs nespējam pārvarēt sociālās krīzes, kas atspoguļojas arī skolas darbībā. Un man šķiet, ka tā ir galvenā problēma.

***

Daži fakti par izglītību Francijā

* Francijas izglītības ministrs Ksavjē Darkoss presē nesen izteicies, ka Francijas literatūras mantojums ir apdraudēts, jo studenti nevēlas studēt literatūru un labprātāk izvēlas praktiskākas studijas, ticot, ka tās nodrošinās labi apmaksātu darbu nākotnē. Ministrs sacīja, ka Francijai pastāv risks kļūt par sociologu bezdarbnieku nāciju, kas nav spējīga pārvaldīt savu runu un domas. «Mums ir vajadzīgi literāri izglītoti cilvēki, skolēni, kas spēj pārvaldīt savu runu un prātu. Pieprasījums pēc viņiem ir vienmēr,» sacīja K. Darkoss. Pēdējie dati liecina, ka tikai 20% studentu studē literatūru, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes 50%.

Avots: Britu laikraksts «Times Online»

* Francijas sākumskolu skolēni no nākamā gada apmeklēs skolu tikai četras dienas nedēļā, šā gada oktobrī paziņoja Francijas Izglītības ministrija. Skolēniem vairs nevajadzēs doties uz skolu sestdienas rītos un zaudētās stundas netiks pārceltas uz trešdienu, kas pašlaik ir brīvdiena. Šīs izmaiņas samazina mācību stundu skaitu no 936 uz 864 gadā, kas joprojām ir krietni vairāk par Eiropas vidējām 800 stundām gadā. Daži uzskata, ka šīs izmaiņas ir līdzvērtīgas revolūcijai Francijas izglītības sistēmā, kas ir leģendāra ar savu pretestību visniecīgākajām izmaiņām.

Avots: Britu laikraksts «The Telegraph»

***

Uzziņa

Skolēnu lasītprasmes sasniegumi starptautiskā salīdzinājumā

PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study) pētījums, ko rīkojusi Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija, atklāj 4. klases skolēnu lasītprasmes līmeni dažādās pasaules valstīs. 2006. gadā pētījumā piedalījās aptuveni 215 000 skolēnu no 40 dalībvalstīm. Tā ietvaros tiek veikti skolēnu testi, kā arī skolēnu, skolotāju, vecāku un skolu vadītāju aptaujas. Tiek vērtēta skolēna prasme izprast literāru vai informatīvu tekstu, kas apvienojumā ar informāciju par skolēna mājām, skolu un valsti sniedz informāciju par lasītprasmi ietekmējošiem faktoriem. Skolēnu sasniegumi lasītprasmē aprēķināti īpašā PIRLS skalā, kurā vidējā vērtība ir 500 punkti.

***

Valstis, Vidējie sasniegumi

Krievija 565

Honkonga 564

Kanāda, Alberta 560

Singapūra 558

Kanāda, Britu Kolumbija 558

Luksemburga 557

Kanāda, Ontario 555

Itālija 551

Ungārija 551

Zviedrija 549

Vācija 548

Nīderlande 547

Beļģija (flāmu) 547

Bulgārija 547

Dānija 546

Kanāda, Jaunskotija 542

Latvija 541

ASV 540

Anglija 539

Austrija 538

Lietuva 537

Taivāna 535

Kanāda, Kvebeka 533

Jaunzēlande 532

Slovākija 531

Skotija 527

Francija 522

Slovēnija 522

Polija 519

Spānija 513

Izraēla 512

Īslande 511

PIRLS skalas vidējais 500

Moldova 500

Beļģija (franču) 500

Norvēģija 498

Rumānija 489

Gruzija 471

Maķedonija 442

Trinidāda un Tobago 436

Irāna 421

Indonēzija 405

Katara 353

Kuveita 330

Maroka 323

Dienvidāfrika 302

Avots: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts