Reformas izglītībā ir nepieciešamas, bet tās ir jāveic ļoti pārdomāti, jo tās ilgtermiņā ietekmēs ļoti daudzus cilvēkus, šādu viedokli par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātajām reformām aģentūrai LETA pauda aptaujātie novadu un pilsētu izglītības pārvalžu vadītāji.
Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis sacīja, ka nav šaubu, ka izglītības, tostarp vispārējās izglītības, sistēmā, nepieciešamas reformas, taču vispārējā izglītībā nav tik smagā krīzē, lai to steigā reformētu.
«Mēs visi zinām, ka ir divi reformu īstenošanas ceļi. Viens diezgan pagarš laika ziņā - ceļš, kas balstās uz reformas mērķu vispusīgu teorētisku analīzi, vispārējās izglītības attīstības koncepcijas izstrādi un mērķu sasniegšanai adekvātu līdzekļu izvēli, un otrais - ātrākais ceļš, kas balstās uz veselo saprātu un ko nosaka ikdienas pieredze,» stāstīja Slavinskis.
Viņš uzskata, ka pieņemamāks būtu pirmais ceļš, jo reformas jāīsteno sfērā, kura saistīta ar jauna cilvēka veidošanu, kurā iesaistīti daudz cilvēku un kurā daudzas plānotās izmaiņas tiek apšaubītas. Turklāt vispārējā izglītība valstī neesot tik smagā krīzē, ka ļoti lielā steigā jāveic reformas. Par to liecinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu organizētie starptautiskie skolēnu sasniegumu novērtēšanas rezultāti, kas parāda, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu lasītprasme un zināšanas dabaszinātnēs esot statistiski līdzvērtīgas ES valstu vidējam līmenim.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone uzskata, ka ministra idejas ir iedvesmojošas, lai gan nepieciešama pamatīga to izstrāde. «Pieļauju, ka tās rezultātā reformas varētu mainīties un iegūt konkrētāku veidolu,» piebilda Jansone.
Runājot par izglītības satura jautājumiem, Jansone uzskata, ka Latvijā pārsvarā nemāk racionāli un pārdomāti izmantot mācību laiku. «Tie, kuri to māk labāk, sasniedz labākus rezultātus. Mācību priekšmetu standartus un saturu veido sava mācību priekšmeta fani un viņiem ir sarežģīti uz to paskatīties it kā no attāluma, uzdodot jautājumu - vai visu to vajag un kas ir nepieciešamākais skolēna attīstībai. Turklāt mēs esam tikai sākumā jauno tehnoloģiju apguves procesam, kas palīdzētu saturu padarīt vienkāršāk apgūstamu un bieži vien arī saprotamāku. Risinot kompleksi šos trīs jautājumus, iespējams, pāris gadu laikā varētu izveidot veiksmīgāku mācību satura koncepciju,» sacīja Jansone.
Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Zariņa-Bojāre uzsvēra, ka pirms jebkādu izmaiņu veikšanas ir svarīgi gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), gan sabiedrībai nodefinēt mērķi, ko iecerēts sasniegt, veicot izmaiņas mācību saturā. «Svarīgi atbildēt uz jautājumiem, vai svarīgākais arguments ir skolēnu noslodze, mācību gada pagarināšana vai arī izmaiņas, kas saistītas ar mācību sākšanu sešu gadu vecumā. Uzskatu, ka pašlaik mācību satura izvērtēšanā pārāk maz tiek iesaistīti skolu metodisko apvienību vadītāji. IZM varētu vairāk izmantot šo potenciālu, kas apvieno un pārstāv daudzus attiecīgā mācību priekšmeta pedagogus,» ieteica Zariņa-Bojāre.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa atgādināja, ka mācību saturs jau ir pārskatīts vairākkārt, bet rezultāts joprojām neapmierinot. «Manuprāt, vispirms būtu pašiem standartu veidotājiem jāapzinās, ka visu, ko cilvēce ir atklājusi un pārdzīvojusi, varbūt tomēr nevajag visiem bērniem skolā iemācīties. Jauno cilvēku dzīves kvalitāte pēc gadiem 20 vai 30 vairāk būs atkarīga no prasmes mācīties, sadarboties, risināt problēmas, atrast nepieciešamo informāciju, nekā no konkrētu faktu un piemēru zināšanām,» uzskata Avotiņa.
Viņa domā, ka satura izvērtēšanā būtu vairāk jāiekļauj nevis mācību priekšmeta speciālisti, kuriem viss šķiet būtisks, bet psihologi un dažādu citu nozaru speciālisti, kas labāk izvērtētu apgūstamā satura noderību.
Kā aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda, darbu ir sākusi vispārējās izglītības ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir «Sorosa fonda Latvija» iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» eksperte Aija Tūna, sabiedriskās politikas centra «Providus» izglītības politikas pētniece Marija Golubeva, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperte un privātās izglītības iestādes «Patnis» valdes priekšsēde Zane Ozola, IZM Profesionālās izglītības un augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs Aivars Stankevičs un Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Kā skaidroja Blačforda, darba grupa ir izveidota, lai ekspertiem uzticētu pārmaiņu izvērtēšanu un īstenošanas virzīšanu, kā arī plašākās diskusijās izskanējušos priekšlikumu un argumentu izvērtēšanu. Pirmajā tikšanās reizē 6.janvārī darba grupas uzdevums bija vienoties par konkrētiem soļiem jeb darbiem, kas ir izdarāmi vispārējās izglītības mācību procesa organizēšanas un izglītības satura uzlabošanā.
Darba grupas sastāvs tiks papildināts, kā arī atsevišķu uzdevumu veikšanai tiks iesaistītas plašākas grupas. Paralēli darba grupai pašlaik ir divi lielie diskusiju forumi sociālo partneru un vecāku forums. Pirmā diskusija ar viņiem notika pagājušā gada 14.decembrī un ir skatāma IZM mājaslapā. Otro diskusiju forumu veidos izglītības pārvalžu deleģētie pārstāvji. Forums tiks sasaukts tiklīdz darba grupai būs iestrādes izvērtēšanai.
«Pašlaik ir doma, ka ekspertu darba grupa strādā kā pārmaiņu jautājumu virzītājspēks, definējot konkrētus soļus jeb darbus konkrētu valdības rīcības plāna uzdevumu izpildē. Darba grupa konkrētus izstrādātos aprēķinus un cita veida piedāvājumus un iestrādes sūtīs izvērtēšanai abiem diskusiju forumiem, kā arī notiks klātienes diskusijas jau par konkrētiem jautājumiem,» stāstīja Blačforda.
Paralēli notiks arī divpusējās darba sanāksmes ar sociālo partneru organizācijām, piemēram, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, LDDK un citām par konkrētu jautājumu vai uzdevumu risinājumiem.
